Mārtiņš Buclers 1938. gada novembrī raksta: „Fotogrāfijas grūtākais posms ir pagājis. Tas bija pilns nesavtīga darba. Tagadnes fotogrāfam ir atbrīvots ceļš uz mākslu, daiļumu un pilnību. To, kas ir darīs, mēs esam darījuši aiz tīras mīlestības uz fotogrāfiju, un sagatavojuši daudzās iespējamības Jums tagadnes fotogrāfiem. Lietojat šo dārgumu, lai ar to arī Jūs pakalpotu tautas labklājībai”.
Mārtiņš Buclers dzimis 1866. gada 12. decembrī Zemgalē, Saukas pagasta „Juču” mājās, zemnieka ģimenē. Miris 1944. gadā un apglabāts Siguldā.
Pēc pagastskolas beigšanas devies uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nokārtojis skolotāja eksāmenus, kā arī pašmācības ceļā apguvis vairākas valodas, kas lieti noderēja, tulkojot un rakstot grāmatas par fotogrāfiju. 1897. gadā viņš atvēra darbnīcu Siguldā. Ap 1903. gadu Rīgā, Aleksandra ielā 36 M. Buclers sāka izgatavot fotoplates „Record”. 1904. g. viņš izdeva pirmo grāmatu latviešu valodā „Fotogrāfija”, ieviešot latviešu terminoloģiju, kuras pirms tam nebija. Viņš bija arī Latviešu Fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un galvenais organizators, ilggadējs biedrības priekšsēdētājs. Nodibinoties biedrībai, 1906. gadā M. Buclers izdeva žurnālu „Stari”; pirmo reizi latviešu periodikā bija nodaļa, kas veltīta fotogrāfijai. M. Buclers teicami pārzināja fotogrāfijas teoriju, tās tehnisko pusi un kompozīciju. Viņam vienlīdz labi padevušies portreti, ainavas un žanra uzņēmumi. Mārtiņš Buclers savas dzīves laikā uzrakstījis ap 20 grāmatu (ar kopējo metienu aptuveni 115 000) par fotogrāfiju gan iesācējiem, gan profesionāļiem. 1921. gadā Latviešu fotogrāfiskā biedrība M. Bucleru ievēlēja par mūža goda priekšnieku.
27. oktobrī, plkst. 17:30 tiks atklāta jaunizveidotā ekspozīcija „Izstāde par fotogrāfu Mārtiņu Bucleru un viņa ieguldījumu latviešu fotogrāfijā”, lai iepazīstinātu ar vienu no latviešu foto rūpniecības aizsācējiem, latviešu foto terminoloģijas izveidotāju, fotogrāfu un skolotāju Mārtiņu Bucleru, kuram šogad tiek svinēta 150 gadu jubileja. Ekspozīcija papildināta ar jauniem materiāliem, kas iegūti gan no citiem muzejiem, gan kolekcionāriem, kā arī ir digitalizēti viņa raksti par fotogrāfijas vēsturi un pamācības fotogrāfiem. Ekspozīcijā tiks iekļauti arī viņa paša uzņemtie attēli.
