Ar radošu dzīves sparu apveltītā latviešu tēlniece Evī Upeniece savā pieredzē un darbos atspoguļo dažādu laikmetu tradīcijas un pieredzi. Šajā izstādē vienkopus būs apskatāmi ap 50 dažādi darbi, kas veidoti no bronzas, marmora un granīta, un kas tapuši laika periodā no 1961. gada līdz pat šodienai. Strādājot stājtēlniecībā un mazajās formās, tēlniece, septiņdesmit gadu laikā, radījusi virkni lirisku kamernoskaņas darbu. Lielākoties tie ir maiguma un vienlaikus stipra gara spēka caurstrāvoti tēli - mātes un bērna tēma, liriskas un harmoniskas figūras, sievietes – sargātājas, strādnieces, medmāsas un aktrises. Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un pašas autores kolekcijas.
“Mākslinieka būtību var izteikt viss. Kā lielumā, tā mazumā, bet vistiešāk par viņa spēku un vājumu rodas liecības viņa zīmēs, izteiksmē – tātad formā. Evī Upeniece savā nu jau vairāk nekā pusgadsimtu ilgajā profesionālajā darbībā veidojusi, kopusi, radījusi formas trīs dimensijās, kurās aizvien var sajust dziļuma klātbūtni. Plastiskā uztvere, atdeve būvēta, veidota masu kārtojumā, līdzsvarojumā, harmonizējumā, pārvarot materiāla dabu un pretestību. Pieredze, meistarība, prieka un sāpju dzīles, sievietes un mākslinieces liktenis, mazo izmēru dižums, baltā bezgalība un katram īsti talantīgam, gudram radītājam labi zināma patiesība: mazāk ir labāk.
Evī Upeniecei ir pašai sava laika skaitīšanas un atskaites sistēma. No darba līdz darbam, no izstādes līdz izstādei. Vissmagākie traģiskie pārbaudījumi, kādi var piemeklēt sievieti, nav slāpējuši viņas uzdevumu un atbildības skaidrību. Tik bagātinājuši, devuši kādu niansētāku, pamatotāku, daudzveidīgāku un daudzslāņaināku varējumu. Cauri ziedēšanas veldzējumam un smeldzes sūrumam ikdiena saglabā savu ritmu ar darbnīcas stundām un mērķtiecību pasaules, cilvēka, sevis izzināšanā. Tādā tvērumā laiks pārtop par atjaunotni, jaunradi, nepārtrauktību,” teic mākslas zinātniece Ingrīda Burāne.
Māksliniece Evī Upeniece dzimusi 1925. gadā Rīgā. 1952. gadā beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu. Mācījusies pie latviešu tēlniecības klasiķiem – Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera un Kārļa Zemdegas. Kopš 1953. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā, PSRS, kā arī ārzemēs. Tēlniece sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes muzejos un galerijās Latvijā, Dānijā un Krievijā. Evī Upenieces darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā, Tretjakova galerijā Maskavā, citu Krievijas pilsētu muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un ASV.
No 12. augusta līdz 18. septembrim Rīgas Sv. Pētera baznīcā aicinām uz tēlnieces Evī Upenieces personālizstādi „Atskaite”.
