Atklāta gleznotāja un pedagoga Jura Ģērmaņa 75. jubilejas izstāde un izdots gleznu albums

2016. gada 16. jūnijā gleznotājs Juris Ģērmanis svinēs 75 gadu jubileju. Atzīmējot, šo svarīgo notikumu, atklāta mākslinieka darbu retrospektīva izstāde „Atskatoties” Rīgas Kultūras centrā „Iļģuciems”.

Papildu izstādei, izdots arī skaists, jubilejai veltīts gleznu reprodukciju albums ar nosaukumu „Juris Ģērmanis. Gleznas”, kas uzskatāms par vērā ņemamu atskaites punktu mākslinieka pusgadsimtu ilgajā radošajā darbībā. Albumā apkopoti paša mākslinieka atlasīti un sakārtoti darbi no dažādiem dzīves posmiem, tostarp, jaunas, līdz šim neredzētas gleznu reprodukcijas, izceļot portretu, aktu un ainavu žanrus. Šis albums sniedz visplašāko ieskatu Jura Ģērmaņa mākslinieciskajā darbībā, apkopojot spilgtākos darbus, kuri tapuši 50 gadu laikā. Albumā iekļauts arī neliels mākslinieka atmiņu stāstījums, kas kļuvis par savdabīgu vēstures liecību, atainojot mākslinieka skatu uz vēstures notikumiem, spilgtām personībām un sabiedrību, sākot ar Otro Pasaules karu un bēgļu gaitām, garo Padomju laika periodu, kā arī atjaunotās Latvijas pirmo desmitgadi un mūsdienas.

Grāmatas ievadā kinorežisors Jānis Streičs raksta: ,,Mūžīgais aicinājums”- tā vienu no saviem šedevriem, kas godā ceļ sievietes pielūgsmi, nosauca Rodēns. Arī Juris dzird šo aicinājuma balsi, tā skan viņa aktos un es ar godbijību esmu gatavs to priekšā krist ceļos. Un ar skaudību sirdī par tādu talantu, kādu Dievs devis manam draugam. Bet pāri visam ar lepnumu par to, ka gleznotāja Jura Ģērmaņa vārds un darbi mirdz Latvijas pūrā kā zelts.”

Mākslinieks Juris Ģērmanis dzimis Rīgā, 1941.gada 16.jūnijā izcilā bibliogrāfa Artura Ģērmaņa ģimenē. Inteliģentā un kulturāli daudzpusīgā atmosfēra ģimenē veicinājusi mākslinieka estētisko ideālu nostiprināšanos un nopietno attieksmi pret mākslu, nepieļaujot paviršību vai nepietiekamu radošo atdevi.

No 1952. līdz 1960. gadam Juris Ģērmanis mācījies J.Rozentāla mākslas skolā, kur gleznotāja Arnolda Griķa vadībā apguvis glezniecības pamatus, nostiprinot un izkopjot trīs galvenos principus, uz kuriem balstīta viņa māksla – krāsu tonālo saskaņu, kompozīciju un perfektu zīmējumu. Apgūtās zināšanas Juris Ģērmanis papildinājis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studējis no 1960. līdz 1966. gadam pie pasniedzējiem Ārija Skrides, Konrāda Ubāna, Induļa Zariņa, Eduarda Kalniņa u.c.

Mākslinieka pirmā personālizstāde Rīgā notika 1981. gadā, tai sekojušas neskaitāmas izstādes, tostarp, arī citās Latvijas pilsētās un ārpus Latvijas robežām – Stokholmā, Krakovā, Maskavā, Viļņā, Kauņā un Pēterburgā. Mākslinieka radītās gleznas atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu un Cēsu muzejos, kā arī dažādās privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā u.c.

Ne mazāk svarīga Jura Ģērmaņa radošās darbības šķautne ir pedagoģija - kopš 1997.gada mākslinieks vada Rīgas Kultūras centra „Iļģuciems” Tautas glezniecības studiju „Grīva”, kur, attīstot dabas doto talantu, palīdz apgūt glezniecības pamatus jau vairākām skolnieku paaudzēm.

Savu atmiņu stāstu albumā Juris Ģērmanis noslēdz ar vārdiem: “Ticu glezniecības nākotnei. Pats esmu uzticīgs glezniecības principiem, kurus apguvu jaunībā un kurus var pilnveidot bezgalīgi.”