R. Sutas un A. Beļcovas muzejs turpina pasākumu programmu, veltītu izcilā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas (1896–1944) 120. dzimšanas jubilejai. Jaunajā izstādē “Romans Suta un Jānis Plase – “Zaļās vārnas” zīmē” tiek izcelts vēl viens būtisks posms Sutas biogrāfijā, proti, viņa tikšanās, sadarbība un draudzība ar šobrīd publikai mazāk zināmo mākslinieku Jāni Plasi (1892–1929).
Jāņa Plases dzīves ceļš bija piedzīvojumiem bagāts: par spīti badam un trūkumam viņš pabeidza Pēterburgas Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolu (1914–1917), labākās dzīves meklējumos devās uz Sibīriju, dzīvoja Čitā, Habarovskā un aizceļoja līdz pat Harbinai un Vladivostokai. 1920. gadā Plase atgriezās Rīgā, kur drīzumā arī tika sarīkota viņa personālizstāde. Kritiķu un mākslinieku vidū ekspozīcija tika uzņemta vēsi, darbu autoram pārmeta sekošanu krievu simbolismam un bijušajam skolotājam Nikolajam Rēriham (Николай Константинович Рерих, 1874–1947).
1925. gadā Jānis Plase kopā ar dažiem domubiedriem nodibināja latviešu mākslinieku, mūziķu, aktieru, dejotāju un literātu biedrību “Zaļā vārna”. Būdams biedrības organizētājs un priekšsēdētājs vairākus gadus, Jānis Plase rīkoja kopīgas izstādes un pasākumus – “jampampus”, izdeva biedrības žurnālu. 1920. gadu vidū un otrajā pusē “Zaļās vārnas” aktivitātēs iesaistījās arī Romans Suta.
Romans Suta un Jānis Plase pirmo reizi satikās 1925. gadā Jelgavā “Zaļās vārnas” rīkotajā izstādē. Jau nākamajā, 1926. gadā, sākās Jāņa Plases un Romana Sutas radošā sadarbība – Plase asistēja Sutam itāliešu dramaturga Karlo Goci (Carlo Gozzi; 1720–1806) lugas “Princese Turandota” scenogrāfijas izgatavošanā Jelgavas strādnieku teātrī. Turpmākos gadus mākslinieki bija labi draugi un neilgu laiku arī kaimiņi. Draudzība ar Sutu mainīja Plases mākslas stilu, simbolisma vietā nāca sadzīves žanra ainas – krogu, kafejnīcu skati utt.
“Sarunā muzejā” ar izstādes kuratori, mākslas zinātnieci Dr. art. Nataļju Jevsejevu apmeklētāji vairāk uzzinās par Jāņa Plases radošajiem meklējumiem, Romana Sutas ietekmi uz viņa māksliniecisko darbību, Plases dēkaiņa dabu un pāragro nāvi 1929. gadā. Ņemot vērā, ka auditorijai Jāņa Plases vārds, iespējams, nav tik labi pazīstams, stāstījums galvenokārt būs veltīts tieši viņam. Arī ekspozīcijā redzamo mākslas darbu autors lielākoties ir Jānis Plase, lai sniegtu plašāku priekšstatu par šo talantīgo personību.
Plasem piemītošais nemierīgais radošais gars, neatslābstošā interese par mākslu, neizsīkstošais optimisms un entuziasms, atsaucība un lieliska humora izjūta, jādomā, bija tas, kas vienoja Jāni Plasi ar Romanu Sutu un bija viņu draudzības pamats. Par šo un daudz ko citu sīkāk varēs noskaidrot 14. maijā!
Dalības maksa: pieaugušajiem – 2,00 EUR, studentiem, pensionāriem – 1,00 EUR, skolēniem – 0,50 EUR. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu [email protected]. Vietu skaits ir ierobežots.
Sestdien, 2016. gada 14. maijā, plkst. 15:00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicina uz nākamo “Sarunu muzejā” (krievu valodā), kurā būs iespēja uzzināt par divu neparastu mākslinieku – Romana Sutas un Jāņa Plases – radošo darbību un draudzību “Zaļās vārnas” zīmē.
