Miķeļdienā tradicionāli bērnudārzos un sākumskolā tiek rīkotas rudens izstādes, notiek tirdziņi un mielošanās ar rudens kārumiem. Miķeļdiena ir jau sen Latvijā atzīmēta diena, tāpēc tai piestāv klasiskas vērtības.
Miķeļdienas kompozīcijas
Rudenī bērnudārzos ir izstādes, kuras parasti veido bērni kopā ar ģimenēm, veidojot dažādas interesantas kompozīcijas, parādot arī citiem šī rudens veikumu. Dažas klasiskas kompozīciju idejas:
• Neparastu formu izauguši dažādi dārzeņi šeit būs īstajā vietā! Atliek vien kartupeļu talkā vai ražas novākšanā būt vērīgiem, meklējot kartupeli, kas izskatās pēc dzīvnieka vai ķirbi, kuram izaudzis deguns. Šāds dārzenis (arī rekordliela izmēra, piemēram, gurķis) pats par sevi vien var kļūt par cienījamu izstādes dalībnieku.
• No dažādiem dārzeņiem var tapt transporta līdzekļi, piemēram, kabacis, kuram iezīmēti logi un ar zobu bakstāmajiem kociņiem piestiprināti riteņi (nelieli kartupeļi vai burkānu ripiņas).
• Zīļuki un kastaņu vīriņi ir visīstākā rudens klasika. Arī vecāki labprāt atcerās bērnības emocijas, kopā ar bērniem darinot mazos cilvēciņus. Ja iedvesmas un pacietības pietiek, uz paliktņa var izveidot par veselu zīļuku pilsētiņu, kas mīt sūnās un dzīvo kastaņu namiņos.
• Ķirbis pats par sevi ir interesants skatāmais, taču bērniem patiks kompozīcija, kurā ķirbī izgrebta vai no dzērvenēm izveidota seja. Ķirbja „galvai” var apsiet lakatu vai uzlikt cepuri, lai kompozīcija būtu pilnīgāka.
• Virtene no mežrozītēm un/vai pīlādžiem labi izskatīsies pie sienas un tās tapšana ir laba nodarbe bērniem - verot nelielās ogas uz izturīgas auklas, trenēsies sīkā pirkstu muskulatūra. Un krāsainais darinājums noderēs izstādei vai mājokļa rotāšanai.
• Dažādi dzīvnieki var tapt teju no visiem rudens dārzeņiem. Visbiežāk izstādēs sastopami dažādi eži, ko veido kādā lielākā dārzenī (kabacī, ķirbī, lielā kartupelī, baklažānā vai tml.) saspraužot „adatas” (zobu bakstāmos) un virs tām sadurot rudens lapas un mazākus dārzeņus un augļus. Vienkārši var izveidot arī ābolu tārpiņu (tāpat stiprinot ar nelieliem kociņiem ābolu pie ābola).
• Kompozīcija var tapt arī no rudens lapām (tās ir pieejamas pilnīgi visiem un neierobežotā daudzumā), piemēram, pārlokot kļavu lapu un sarullējot to, beigās pamatnē sastiprinot, var tapt nelielas kļavlapu rozītes, ko beigās var sasiet kopā pušķī. Lapas var vērt virtenēs, veidot aplikācijas vai čaklākie pat var izveidot kļavlapu platmali.
Pats galvenais (un patiesākā šādu izstāžu jēga) ir darboties kopā visiem - kopā ar bērnu meklējot materiālus kompozīcijai un darinot to jūs iegūsiet pāris stundas labi pavadīta laika.
Miķeļdienu cienasts
Ja Miķeļdienā uz skolu vai bērnudārzu jānes cienasts var nest dažādus cepumus un kliņģerus, bet patiesībā šis ir pats labākais laiks, lai bērni uzņemtu rudens vitamīnus ar āboliem, bumbieriem, dzērvenēm u.tml. Galu galā var cept cepumus no ķirbju mīkstuma vai nodegustēt šīrudens sukādes (dzērveņu, brūkleņu u.tml.).
Ja mācību iestādē tiek plānots tirdziņš, kurā paši bērni var iemācīties pamatprasmes pārdošanā, realizējot vecāku sarūpētus kārumus, pārdošanai var noderēt jebkas, kas garšo bērniem un ir neliels, ērti nobaudāms, piemēram, skaisti iesaiņotas burkānu nūjiņas, mini cepumi riekstiņi, pašceptas ābolmaizītes, glazētas piparkūkas vai pašdarinātas konfektes.
Kas tad ir Miķeļdiena?
Taču pirms doties svinēt kopā ar citiem bērniem, iespējams, arī mājās der pārrunāt un kopā atcerēties, kas tad īsti ir Miķeļdiena? Zinātāji apgalvo, ka Miķeļdiena nozīmē ziemas sākumu, bet latvieši tos saista ar pēdējo pļaujas dienu, kurā tiek pievilināta veiksme nākamajam gadam.
Miķeļdiena tiek svinēta gada visbagātākajā laikā, kad pieejami visdažādākie ēdieni, tradicionāli šajos svētkos ēsta gaļa un dažādi dārzeņi.
Ticējumos norādīts, ka šajā dienā neko nevajaga nest mājās, lai nenāk kukaiņi un grauzēji. Šis ir arī veļu laika sākums. Miķeļos saka, ka ziemas vārti tagad vaļā, tas nozīmē, ka no šīs dienas jau gaida, kad sāksies auksts laiks. Dažos novados jau sākas ziemai raksturīgie masku gājieni.
