Katlakalna Tautas namā notiks Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

Tas notiek Latviskās Dzīvesziņas pasākumu cikla ietvaros un vienlaikus ievada gatavošanos Lielajai Stāstu naktij, ko svinēsim marta beigās. Šoreiz klausīsimies stāstniecības eksperta, Latvijas Folkloras krātuves pētnieka Gunta Pakalna vēstījumu par stāstniecības tradīciju un tās turpinājumu mūsdienās, kā arī notiks stāstīšanas darbnīca - praktiskās nodarbībās rosināsim stāstīt stāstus ikvienam, kas to vēlēsies. Ciemos solās būt arī vairāki stāstniecības praktiķi, stāstnieki Aelita Ramane (Pilsrundāles Stāstu bibliotēka), Evija Maļkeviča (UNESCO, Dagdas stāstniecības tradīcijas pārstāve). Skanēs Iepazīšanās un Vietu stāsti. Un, iepazīstot Pasaules Stāstu dienas tradīciju, stāsti par Stipro sievieti, kas ir šīgada Stāstu dienas tēma.

Viens no izplatītākajiem folkloras izpausmes veidiem kopš tāliem laikiem visās tautās, šķiet, ir mutiskā stāstniecība. Katrai tautai pasaulē ir savi īpaši stāsti un īpašie stāstīšanas veidi. Arī Latvijā stāstniecību pazīst. Kurš gan bez tās ir izticis? Caur bērnu dienu pasakām, teiksmām un nostāstiem, caur blēņu un spoku stāstiem, caur dzīves piedzīvojumu, ikdienas notikumu, ceļojumu vai citiem stāstiem mēs ar to esam saskārušies dažādos dzīves posmos. Latviešu tradīcijā un folklorā stāsti un stāstīšanas ieražas visbiežāk ir cieši saistīti ar pārējām tradīcijas izpausmēm – dziesmām, dančiem, rotaļām, amatniecību. Caur stāstiem ļaudis savulaik izzināja pasauli, bērni guva izglītību un sapratni par pasaules kārtību un dzīves gudrību. Un tai pat laikā mūsdienās stāstniecība ir arī atsevišķs svarīgs tradicionālās kultūras žanrs.

Joprojām, arī 21.gadsimtā stāstniecība nav zaudējusi savu nozīmību. Tās izpausmes sastopamas ik uz soļa un tai pat laikā – tikai retais stāstīšanu izkopj kā apzinātu prasmi. Novērtēdami stāstniecības tradīcijas jēgpilno būtību un kopdami mutiskās stāstīšanas tradīciju mūsdienīgos veidos, mēs kopjam un nesam tālāk mūsu senču mantojumu.