Hugo, Uga, Uģis

Bērnu zīmējumi – mākslinieku iedvesmas avots 20. gadsimta sākumā

Otrdien, 2015. gada 22. septembrī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) aicina uz tikšanos ar mākslas zinātnieci Elviju Pohomovu, kura stāstīs par to, kā bērnu zīmējumi ietekmējuši mākslinieku daiļradi 20. gadsimta sākumā.

Izstādē „Ar zelta stīgām”, kura līdz 10. oktobrim ir skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, varam iepazīties ar bērnu žurnāla „Jaunais Cīrulītis” darbību 1926.–1927. gadā, kad par tā redaktoru strādāja izcilais latviešu dzejnieks Rainis (Jānis Pliekšāns, 1865–1929).

Šajā laikā izdevumam vāku noformējumus un krāsainās atvēruma ilustrācijas darināja pazīstamie Latvijas mākslinieki – Aleksandra Beļcova, Sigismunds Vidbergs, Uga Skulme, Oto Skulme, Ansis Cīrulis, Indriķis Zeberiņš, Niklāvs Strunke, kuram ar žurnālu vēlāk izveidojās īpaši auglīga un ilgstoša sadarbība. Vairāk nekā iepriekš tika publicēti bērnu un jauniešu literārie sacerējumi un zīmējumi. Praktiskus padomus bērniem rotaļlietu izgatavošanā sniedza Antonija Āre tematiskajā sadaļā „Darbs-rotaļa”. Aprakstus papildināja Antonijas Āres meitas – Zinas Āres zīmējumi, kurai Jānis Rainis uzticēja arī savas dzejas izlases „Divpadsmit mēneši” māksliniecisko noformējumu.

20. gadsimta sākumā mākslinieki gan Rietumeiropā, gan Krievijā aktīvi meklēja jaunus iedvesmas avotus, lai izprastu „tīru”, no iepriekšējiem pieņēmumiem brīvu mākslu. Viens no šādiem atradumiem bija bērnu zīmējumi. Interese par bērnu daiļradi radās jau 18. gadsimta beigās, sasniedzot savu kulmināciju modernisma laikmetā, kad no tās inspirējās un spožākus paraugus kolekcionēja tādi mākslas korifeji kā Pablo Pikaso, Vasilijs Kandinskis, Gabriela Mintere, Pauls Klē, Nataļja Gončarova, Huans Miro, Žans Dibifē, Asgers Jorns un daudzi citi autori.

Arī Latvijā notika iedvesmošanās no bērnu mākslas – ne tik lielos apjomos kā Eiropas un Krievijas modernisma centros, bet vairāki mākslinieki gāja kopsolī ar aktuālajām tendencēm un centās ar tām iepazīstināt sabiedrību. Jānis Jaunsudrabiņš rakstīja par šo parādību, veidoja bērnu mākslas kolekciju un smēlās idejas „Baltās grāmatas” ilustrācijām. Savukārt Voldemārs Matvejs teorētiskajos rakstos jaunu mākslas uztveri salīdzināja ar bērna pasaules redzējumu.

Ar saviem atklājumiem un atziņām par to, kā bērnu zīmējumi ietekmējuši pazīstamu mākslinieku daiļradi, 22. septembrī ar klausītājiem dalīsies mākslas zinātniece Elvija Pohomova, aizraujošu stāstījumu ilustrējot ar raksturīgākajiem piemēriem.

Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni gaidīts ikviens! Dalības maksa: pieaugušiem – EUR 2,13; skolēniem, studentiem, senioriem – EUR 0,71. Pirms pasākuma ir iespējams apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi „Ar zelta stīgām. Jānis Rainis, žurnāls „Jaunais Cīrulītis” un latviešu mākslinieki”.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu [email protected]. Vietu skaits ir ierobežots.

Jaunākie raksti