Ar izstādi „Baltā un melnā” Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs šogad ir iesācis izstāžu ciklu „Vienas gleznas stāsts”, iepazīstinot mākslas cienītājus ar kāda konkrēta darba tapšanas vēsturi. Kā pirmais tika izvēlēts dubultportrets „Baltā un melnā” (1925), kuru var nosaukt par izcilu Latvijas 1920. gadu klasiskā modernisma glezniecības piemēru. Tas arī ieņem īpašu vietu Aleksandras Beļcovas (1892–1981) daiļradē.
Šis mākslas darbs izraisa interesi gan skatītāju, gan pētnieku vidū, slēpjot sevī piedzīvojumiem pilnu vēstījumu par attēlotās dāmas – Aleksandras Beļcovas tuvās draudzenes, literātes Austras Ozoliņas-Krauzes jaunākās māsas Birutas Ozoliņas (1905–?) likteni.
Laikā, kad tapa portrets, Biruta Ozoliņa kopā ar pirmo vīru, itāļu diplomātu Džovanni Amadori (Giovanni Amadori), kurš bija daudz vecāks par sievu, un abu mazo dēlu Pepino (Peppino) dzīvoja Taizemē, bet ģimene arī ik pa laikam apciemoja radus un draugus Latvijā. Bērnam parasti tika ņemta līdzi aukle – taizemiešu jaunā meitene. Tieši vienā no tādām viesošanās reizēm Birutu un dēla aukli portretēja Aleksandra Beļcova.
Birutas Ozoliņas tālākie dzīves notikumi lielā mērā atgādināja krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja slavenā romāna „Anna Kareņina” sižetu, tikai ne ar tik traģisku finālu. Pēc divām šķirtām laulībām Biruta turpmāko mūžu pavadīja Francijā, Kannās. Viņa sarakstījās ar Beļcovu un jaunības gadu draugiem – Sigismundu Vidbergu, Rūdolfu Pinni un citiem. Piecu svešvalodu brīva pārvaldīšana nodrošināja viņai regulāru neoficiālā tulka darbu Kannu kinofestivālu laikā daudzu gadu garumā.
Rīgu pēdējo reizi Biruta Ozoliņa apmeklēja 1932. gadā. Visus nākamos gadus viņa ilgojās pēc dzimtenes, abonēja Latvijas presi, pasūtīja Latvijā izdoto aktuālo literatūru, sekoja līdzi visiem kultūras jaunumiem. Lai arī vēlreiz ieraudzīt dzimto pilsētu Birutai Ozoliņai vairs neizdevās, viņas portrets palika Latvijā – sākumā Aleksandras Beļcovas dzīvoklī, pēc tam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.
Mākslinieces arhīvā saglabājās fotogrāfija, kurā abas portreta modeles ir redzamas pozēšanas brīdī. Salīdzinot uzņēmumu ar gatavas gleznas kompozīciju, var pamanīt daudzas zīmīgas detaļas, kas ļauj noprast autores radošos nodomus, no kā viņa bija atteikusies, ko mainījusi un ko pienesusi klāt. Kādas tas ir, kur tās var saskatīt – to „Sarunas” dalībniekiem palīdzēs atklāt izstādes kuratore, mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva. Velkot paralēles ar pasaules mākslas piemēriem, viņa klātesošajiem pastāstīs arī par unikālām iezīmēm, pateicoties kurām šis darbs var būt traktēts kā plašākas ikonogrāfiskās tradīcijas turpinājums.
Laikmeta garu ekspozīcijā palīdz uzburt atsevišķi eksotiski priekšmeti: vēdeklis no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcijas, ar ko Biruta pozēja gleznotājai, 1920. gadu tērpi orientālisma stilā – bikses, kimono, cepure, kurus izstādei laipni atvēlējis Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Sarunas dalībnieki noteikti pievērsīs uzmanību nelielam galdiņam, kuru rotā stilizētais Austrumu ornaments. Tas tika izgatavots pēc mākslinieces dzīvesbiedra, slavenā latviešu modernista Romana Sutas metiem. Kopējo ainu papildina spilveni, galdauts, amariļļa zieds un Budas skulptūra – priekšmeti, kas atgādina gleznā attēlotās detaļas.
Ekskursijas laikā aplūkojot vērtīgu eksponātu un tam veltītu bagātu dokumentālo materiālu, pasākuma apmeklētāji varēs pārliecināties, ka arī viens vienīgs mākslas darbs spēj sniegt pilnvērtīgu estētisku baudījumu un kļūt par padziļinātas zinātniskās pētniecības un atsevišķas izstādes objektu. Glezna „Baltā un melnā” paliks viņu atmiņā kā stāsts par mīlestību un naidu, cerībām un vilšanos, par laimi un sirdssāpēm.
Uz tikšanos Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā laipni aicināts ikviens interesents!
Otrā „Saruna muzejā” izstādē „Baltā un melnā” notiks 21. martā plkst. 15.00, kad mākslas zinātniece Nataļja Jevsejeva atkal pievērsīsies vienas gleznas tapšanas vēsturei un interesantu nianšu analīzei, tagad jau krievu valodā.
Nāciet, skatiet, apbrīnojiet, salīdziniet, uzdodiet jautājumus, veidojiet un izsakiet savu viedokli! Mēs Jūs gaidām!
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – EUR 2,13; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71).
Izstāde skatāma līdz 2015. gada 8. augustam.
Plašāk par izstādi lasiet LNMM mājas lapā.
Visu mīlētāju dienā, 14. februārī, plkst. 15.00 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) un mākslas zinātniece Dr. art. Nataļja Jevsejeva aicina uz pirmo „Sarunu muzejā” izstādē „Baltā un melnā”, kurā būs iespējams uzzināt intriģējošu un dramatisku stāstu par vienas sievietes likteni, izsekojot līdzi viņas mīlestības un cerības ceļiem.
