„Ilzes Strekavinas vārdi un darbi nav sveši ne izstāžu apmeklētājiem, ne mākslai veltīto publikāciju lasītājiem,” tā par autores gleznotājas pirmo personālizstādi Zinību namā 1984. gadā rakstīja mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis. Atzinīgas atsauksmes māksliniece bija saņēmusi arī no spožā glezniecības kritiķa Alekša Osmaņa un laikabiedriem. Helēna Heinrihsone Ilzes Strekavinas debiju atceras kā inspirējošu notikumu Latvijas mākslas dzīvē. Tomēr jāatzīst, ka tagad, pēc trīsdesmit gadiem, šīs talantīgās autores vārds ir zināms vien retajam.
Ilze Strekavina savos audeklos apvienoja abstrahētu, plaknē balstītu formālo valodu, latviešu glezniecībai piemītošās tonālās vērtības un filozofisku priekšstatu uzlādētas tēmas. Neraugoties uz to, ka darbi bija figurāli, tie balstījās vispārinātā, subjektīvi izvēlētā, idejiski un enerģētiski samezglotā tēlu sistēmā. Strekavinas gleznās strāvoja bezkompromisa ideālu meklējumi, pat latviešu mākslai netipisks „atsvešināti vēss intelektuālisms” (Pēteris Bankovskis), pašus darbus padarot par plaši tulkojamiem un saturiski ietilpīgiem „plastiskiem komentāriem” (Aleksis Osmanis).
Līdzīgi citu „robežpārkāpēju” iemīļotajām titāniskā spēka un ētiskā maksimālisma nospriegotajām figūrām, Ilzes Strekavinas 1980. un 1990. gadu mijas lielformāta gleznu varoņos – simboliskos, mitoloģiskos tēlos, kuri apdzīvo ekspresīviem, nemierīgiem triepieniem radītu virmojošu pasauli – manāmas aktuālo politisko un sociālo notikumu refleksijas. Ekspozīcija LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā piedāvā skatītājiem mākslinieces nozīmīgāko gleznu izlasi.
Pēteris Bankovskis, rakstot par Ilzi Strekavinu, minējis, ka viņas glezniecības galvenā vērtība rodama nevis izmantotajās kompozicionālajās zīmēs, bet gan „aiz un pār” – „gleznieciskajā domā” jeb „garīgās telpas izvērsumā”, kas ir „tik vērienīgs, ka dažkārt, šķiet, laužas ārpus ierobežotā četrstūra”. Autorei veltītā „Saruna muzejā” būs mēģinājums skatīties uz viņas glezniecību „aiz un pār”, meklējot darbu īpašās kvalitātes un atbildes ilgstošajai būšanai ārpus aktīvās mākslas dzīves.
Ilze Strekavina (1948) beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1975). Kopš 1975. gada vada Tautas glezniecības studiju „Varavīksne” VEF Kultūras pilī. 1984. gadā sarīkotās izstādes panākumi iedvesmoja Tukuma Mākslas muzeju veidot tās rekonstrukciju, kas 2013. gadā tika ietverta muzejā izstāžu sērijas „Duets” programmā (pārī ar Daigu Krūzi, sērijas kuratore Līga Lindenbauma).
Dalības maksa: ieejas biļete izstādē (pieaugušiem – EUR 1,42; skolēniem, studentiem, pensionāriem – EUR 0,71).
Izstāde skatāma līdz 2015. gada 8. februārim.
Svētdien, 25. janvārī, plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) un izstādes kuratore Līga Lindenbauma aicina uz „Sarunu muzejā” ar mākslinieci Ilzi Strekavinu, kuras darbu retrospekcija šobrīd ir skatāma Radošajā darbnīcā 2. stāvā. Pasākumā piedalīsies māksliniece Helēna Heinrihsone un mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis, kuri piedāvās paraudzīties uz gleznotājas daiļradi no neierastas, padziļinātas perspektīvas.
