Savulaik Jānis Akuraters savā autobiogrāfijā atzina, ka "latviešu rakstnieka traģēdija ir tā, ka viņam nekad nav pietiekoši laika nodoties vienīgi savam darbam. Politikā pavadīto laiku var skaitīt par mazāk zudušu, jo ievadot Latviju jaunās gaitās arī daiļliteratūras uzplaukšanai ir sagatavoti daudzi apstākļi. Cīņa par valsti ir arī cīņa par nacionālo mākslu."
Politikā rakstnieki iesaistījās ne tikai Brīvības cīņu un Latvijas proklamēšanas laikā, bet arī turpmākajās divās Latvijas valsts pastāvēšanas desmitgadēs, gan kandidējot vēlēšanās un iegūstot deputātu mandātus Rīgas domē un Saeimā, gan aktīvi atbalstot un līdzdarbojoties politiskajās partijās un iesaistoties politiskajos strīdos. Politiskā dzīve bija pietiekami skaudra. Dažkārt tieši politika bija tā, kas draugus, piemēram, Jāni Akurateru un Edvardu Virzu, pārvērta gandrīz vai par ienaidniekiem. Politisku motīvu dēļ Akuraters zaudēja Radiofona direktora amatu. Bet politiskie strīdi bija arī ierosmes avots dažu komēdiju, ironisku dzejoļu un parodiju sacerēšanai.
13. septembrī Akuratera muzejā ar lekciju "Dzeja un politika 20. gs. 20. un 30. gadu spogulī" uzstāsies Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētniece Dr.hist. Ineta Lipša, kuras zinātniskās intereses saistītas ar Latvijas 20. gadsimta starpkaru sociālās (pilsētas/lauku, seksualitātes, brīvā laika, patērētāju kultūras) un intelektuālās kultūras vēsturi. Savā lekcijā viņa iepazīstinās nevis ar krāšņiem stāstiem par dzīves baudīšanu un bohēmu, bet gan ar (kā izrādās!) ne mazāk saistošu tēmu "dzejnieki un politiskā dzīve", minot līdz šim vēsturnieku un literatūras vēsturnieku neaktualizētus un varbūt arī nezināmus faktus.
Ieejas maksa ir 1 lats.
Nedēļā, kad Dzejas dienu kulminācija sakritīs ar pirmsvēlēšanu "politisko spriedzi" Jāņa Akuratera muzejs otrdien, 13. septembrī plkst. 18.00, aicina uz lekciju, kas ļaus iepazīt 20. gadsimta 20. un 30. gadu jeb Latvijas pirmās brīvvalsts laika politiskās un mākslas dzīves saskares laukus un "aizkulises".
