Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētās profesores un operas solistu vokālās pedagoģes Anitas Garančas vadībā konkursa žūrija strādāja 12 konkursus. 13. un 14. konkursa žūriju vadīja Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore, komponiste Selga Mence. Žūrijas sastāvā vēl strādājuši LNO orķestra un Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas orķestra diriģents Normunds Dreģis, komponisti Ēriks Ešenvalds, Uldis Marhilēvičs, LNO soliste Evija Martinsone, Antra Jankava, Baiba Renerte, Laima Lediņa u.c.
Konkursantu obligātajā repertuārā bijušas V.A.Mocarta vokalīzes, aranžētas latviešu tautas dziesmas, ārijas no Jāņa Lūsēna „Putnu operas”, kā arī komponistes Selgas Mences un Austras Savickas īpaši šim pasākumam komponētas vokalīzes. Konkursanti izpilda arī divas pašu izvēlētas dziesmas, no kurām vienai ir jābūt latviešu komponista vai tautas dziesmai, tādējādi veicinot latviešu muzikālā mantojuma apgūšanu un jaunu skaņdarbu radīšanu.
Par brīnišķīgu konkursa tradīciju kļuvusi arī konkursa kopdziesma. Iepriekšējo konkursu dziesmu autori bijuši Agija Pizika, Juris Kulakovs, Atvars Sirmais, japāņu komponists Ruiči Sugimoto, Jāņa Lūsēna dziesma no “Putnu operas” un G. Di Murti dziesma “Spente le Stelle”, ko konkursanti dziedāja kopā ar operas solisti Ditu Kalniņu, S.Franka “Panis Angelicus”, Raimonda Paula “Varavīksne” un Selgas Mences orģināldziesmas. Konkursā muzikālo pavadījumu vairākkārtēji izpildījuši Jāzepa Mediņa mūzikas skolas kamerorķestris, RTU pūtēju orķestris „SPO” un stīgu ansamblis „Gaiva”. Kā izcilu pianistu un konkursa dalībnieku muzikālo pavadītāju jau ilgus gadus sevi pierādījis Māris Treijs.
Konkursa laureātu vārdi arvien biežāk izskan Latvijas un starptautiskajos mūzikas pasākumos. Daži no tiem – Laima Lediņa, Elīna Fūrmane, Kristīna Zaharova, jaunā komponiste Austra Savicka, Madara Dziedātāja, Rihards Andris Bērziņš, Cira Tolordava, Artis Muižnieks, Renārs Tomaševskis un daudzi citi.
Latvijas bērnu un jauniešu vokālistu konkursa “Putnu bērni” vēsture aizsākās 1996. gada rudenī, kad Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā pulcējās Centra rajona konkursu “Cālis ‘91–96” 27 laureāti un 150 dziedātāji – jau izauguši, bet vēl aizvien dziedāt griboši. Novēlot, lai dziedātprieks saglabājas visu mūžu, bērnus sveica pats maestro Raimonds Pauls.
Pēc koncerta “Cāļu” bērni un pedagogi izteica vēlēšanos tikties arī turpmāk. Festivāla vadītājai Asjai Visockai radās doma par jauna bērnu konkursa – “Putnu bērni ” dibināšanu. Kopš konkursa dibināšanas līdz šim brīdim tā vadītāja un režisore ir RTU Kultūras centra direktore Asja Visocka. LR Patentu valdē konkursa logo izsniegta preču zīmes reģistrācijas apliecība.
Konkursa ideju atbalstīja arī Rīgas domes Kultūras pārvalde, un 1998. gada pirmajā Adventē RTU kamerzālē “Mansards” uz pirmo konkursu pulcējās 58 bērni. Vokālais līmenis pārsteidza un gandarīja gan žūriju, gan pedagogus un viesus. Nākamie konkursi “Putnu bērni” pulcēja ap 100 dalībnieku jau no visas Latvijas. Konkursa fināls un laureātu koncerti ir notikuši muzikālajā centrā “Vernisāža”, Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē, Melngalvju namā, koncertzālē “Ave Sol” un jau vairākus gadus RKTMC “Mazā Ģilde”.
Konkursu organizē Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs „Mazā ģilde” un RTU Kultūras centrs ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.
Ieeja konkursā un laureātu koncertā bez maksas.
No 25. novembra līdz 3. decembrim Rīgā RTU un “Mazajā ģildē” norisināsies 15. Latvijas bērnu un jauniešu vokālistu konkurss “Putnu bērni”. Jubilejas gada konkurss ir veltījums profesorei Anitai Garančai – šī konkursa ilggadējai žūrijas priekšsēdētājai un iedvesmotājai. Konkurss īpašs ar to, ka konkursa dalībnieki dzied akustiski, neizmantojot skaņu pastiprinošu aparatūru, izpildot obligāto un izvēles repertuāru četrās vecuma grupās no 6 līdz 17 gadu vecumam, akadēmiskajā un estrādes kategorijā. Šogad konkursā piedalīsies 120 jauno vokālistu no visas Latvijas. Konkursa idejas autore, vadītāja un režisore ir RTU Kultūras centra direktore Asja Visocka.
