Laikā, kad īsās ziemas dienas sāk stiepties garākas, kad laiks sāk griezties uz pavasara pusi, latvieši svin Meteņus. Meteņi tiek saukti arī par Vastlāvi, Lastavāgu, Miesmeti, Miezmežu dienu un citādi. Meteņdienu svin 7 nedēļas pirms Lieldienām, laikā, kad sākas katoļu gavēnis. Pēc senās latviešu laika skaitīšanas sistēmas Meteņos beidzas ziema un nākamajā dienā sākas pavasaris un jauns gads.
No plkst. 14.00 Vidzemes sētā visus Brīvdabas muzeja viesus un budēļus rotaļās iesaistīs, apdziedās un Meteņu garā izpērs atraktīvā folkloras kopas „Rija”.Sasildīties un atvilkt elpu starp Meteņa izdarībām varēs pie ugunskuriem pasākuma norises vietās. Siltu tēju un kafiju piedāvās kafejnīca „Pūnīte” pie Vidzemes estrādes.
Meteņa norisē galvenās izdarības ir vizināšanās no kalna ragaviņās un braukšana no mājas uz māju pēc analoģijas - jo garāks ceļš, jo garāki augs lini.
Pirmo reizi šogad Brīvdabas muzejā būs iespēja izbraukt ar Sibīrijas haskiju vilktu pajūgu. Husky.lv menedžeris un treneris Raitis Šmits: „Ar kamanu suņu sportu nodarbojamies jau divus gadus un šī būs pirmā reize, kad savus pakalpojumus piedāvāsim Rīgā. Izbrauciens haskiju vilktās kamanās ir patīkams piedzīvojums kā lieliem, tā maziem. Tas ļauj atsaukt atmiņā bērnību un izbaudīt gluži jaunas emocijas.”
Uz ledus Juglas ezerā iepretim Vidzemes sētai darbosies ledus lēze – ragavu karuselis, kas sagādās patiesu prieku visiem ziemas prieku cienītājiem. Tāpat Brīvdabas muzejā var izīrēt slēpošanas inventāru un ragaviņas. Romantisks izbrauciens pa muzeju būs pieejams arī zirga vilktās kamanās.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apmeklētajiem atvērts katru dienu no plkst. 10.00 - 17.00. Ieejas cena muzejā: 1 LVL pieaugušajiem, 0.75 LVL studentiem, 0.50 LVL skolēniem un pensionāriem. Ekspozīcijas ēkas ziemas sezonā tiek atvērtas pēc pieprasījuma, ēku atvēršanas maksa – 5 LVL pieaugušajiem, 3 LVL skolēnu un pensionāru grupām.
Meteņu norisē galvenās izdarības ir vizināšanās no kalna ragaviņās vai braukšana ciemos pēc analoģijas - jo garāks ceļš, jo garāki augs lini. Galvenais Meteņu ēdiens ir cūkas gaļa un nogrūsti mieži, ko dažādos novados saukuši dažādi: par grūdeni, zīdeni, koču, ķūķi. Kā allaž svētki, arī Meteņi tikuši uzskatīti par īpašu laiku, kad ar maģiskām darbībām var ietekmēt notikumus savā labā: zīlēti nākotnes notikumi, precības, izdošanās darbos; Meteņos veikti laika novērojumi, prognozējot laika apstākļus pavasarī un vasarā. Iecienīta paraža bijusi „Meteņa dzīšana”, kad no rijas augšas Metenis dzīts lejā, metot pīrāgus, berot zelta pogas un lejot gaidītājiem uz galvas ūdeni. Meteņos arī bērni mesti pāri sētai sniega kupenā, lai tie neaizgulētos.
Ar Meteņa dienu izbeidzas budēļos iešanas laiks, tāpēc šai dienā masku gājieni bija sevišķi iecienīti, tā ka dažos novados Meteņa dienu sauca arī par Budēļu dienu.
