LNMM norisināsies „Europeana 280” pop-up akcija „Lēkājošais Džeks”

“Lēkājošais Džeks” (“Jumping Jack”) ir aizraujoša un jautra instalācija, kurā 280 nozīmīgi Eiropas mākslas darbi kombinēti ar interaktīvām tehnoloģijām un kustīgiem, dinamiskiem cilvēku ķermeņiem. Šī pop-up akcija pēc Eiropas kultūras mantojuma institūcijas “Europeana” iniciatīvas kopš 2016. gada vasaras notiek visur Eiropas Savienībā. Tehniski projektu realizējusi Dānijas dizaina aģentūra “Spild af Tid”.

“Lēkājošais Džeks” aicina ne vien skatīties, bet arī iesaistīties. Dalībnieki uz sienas redz sava ķermeņa projekciju, kas pārvērsts mākslas darbu kolāžā. Cilvēka galva, piemēram, var būt aizstāta ar vilka galvu, labā roka – ar Karavadžo meistardarba fragmentu, bet labā kāja – ar koka zaru. Cilvēkam kustoties, līdzi kustās arī “Lēkājošais Džeks”. Dejojot, līdzi dejo arī “Lēkājošais Džeks”. Jaunā veidā lietojot mākslas valodu, tā spēj aizraut gan bērnus, gan pieaugušos.

“Eiropeana” ir Eiropas Savienības kultūras mantojuma digitālā platforma, kuras misija ir “attīstīt Eiropas bagāto kultūras mantojumu un padarīt to cilvēkiem pieejamāku izmantošanai, – gan darbam, gan mācībām, gan izklaidei”. Kampaņas “#Europeana280” ietvaros rīkotajai pop-up akcijai “Lēkājošais Džeks” ikviena no 28 ES dalībvalstīm iesniegusi 10 mākslas darbu reprodukciju izlasi, kas raksturo katras nacionālās skolas augstākos sasniegumus, visiem kopā atspoguļojot dažādus mākslas stilus un virzienus no gotikas līdz popārtam.

Interaktīvajā projekcijā “Lēkājošais Džeks” izmantoti augstas izšķirtspējas attēli, kas digitāli izgriezti un atkal salikti kopā nekad neredzētās kombinācijās. Latviju “Europeana 280” projektā pārstāv desmit gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas: Kārļa Hūna “Jaunā čigāniete” (1870), Jūlija Federa “Gaujas leja” (1891), Johana Valtera “Peldētāji zēni” (1900), Vilhelma Purvīša “Ziema” (ap 1910), Jaņa Rozentāla “Princese ar pērtiķi” (1913), Jēkaba Kazaka “Bēgļi” (1917), Aleksandras Beļcovas “Baltā un melnā” (1925), Niklāva Strunkes “Cilvēks, kas ieiet istabā” (1927), Jāņa Tīdemaņa “Meitene tautas tērpā” (ap 1930) un Kārļa Padega “Madonna ar ložmetēju” (1932).