Mērķtiecīga un radoša personība ar spēcīgiem nacionāliem ideāliem un vērienīgu skatījumu uz latviešu mākslas iekļaušanos Rietumu mākslas tendencēs. Gleznotājs, grafiķis, mākslas teorētiķis un fotogrāfs amatieris, laikmeta raksturīgo iezīmju akumulētājs un iedvesmojošs skolotājs laikabiedriem un sekotājiem – tāds bija Janis Rozentāls (1866–1916) 19. un 20. gadsimta mijas spraigajā Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Seši speciālisti sešās lekcijās Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) aicinās no cita skatpunkta paraudzīties uz izcilā latviešu vecmeistara, glezniecības klasiķa dzīvi un daiļrades mantojumu.
Pirmajā tikšanās reizē 16. septembrī mākslas vēsturniece Edvarda Šmite lekcijā “Fauni un nimfas” stāstīs par mākslinieku Jaņa Rozentāla un Bernharda Borherta (Bernhard Borchert, 1863–1945) draudzību un radošo darbību. Janis Rozentāls ar vācbaltu gleznotāju Bernhardu Borhertu iepazinās, studējot Sanktpēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā. Studiju biedru draudzība turpinājās arī pēc atgriešanās Rīgā, ko veicināja fakts, ka jaunā Rozentālu ģimene līdz 1904. gadam dzīvoja pie Bernharda Borherta un viņa sievas, gleznotājas Evas Borhertes-Šveinfurtes Kalnciema ielā Nr. 39. Edvardas Šmites lekcija sniegs ieskatu abu mākslinieku daiļradē, vēršot uzmanību uz mitoloģiskajiem un bībeliskajiem tēliem, kas bija klātesoši gan Rozentāla, gan Borherta glezniecībā un grafikā.
23. septembrī apmeklētājiem būs iespēja doties pastaigā pa izstādes “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika” ekspozīciju kopā ar LNMM gleznu restauratori-vecmeistari Gunu Kreisleri un uzzināt par to, kā tiek saglabāts Jaņa Rozentāla bagātīgais radošais mantojums. Gatavojoties mākslinieka 150 gadu jubilejas izstādei, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālisti veica 20 audeklu un 35 grafikas darbu restaurāciju. Sarunas laikā restauratore Guna Kreislere un mākslas vēsturnieks Eduards Dorofejevs iepazīstinās klātesošos ar Rozentāla gleznu restaurācijas norises gaitu, īpaši izceļot un analizējot kompozīciju “Arkādija”.
Lekcijā “Rozentāls un “Rūķis”. Vispārzināmais, zudušais un jaunatklātais mākslas studentu pulciņa vēsturē” 30. septembrī mākslas vēsturniece Dr. art. Kristiāna Ābele atklās saistošus faktus par leģendāro mākslinieku apvienību un tās vēsturi. Janis Rozentāls bija viens no Pēterburgas latviešu studentu apvienības “Rūķis” aktīvākajiem biedriem. 1891. gada 19. (31.) janvārī dibinātais pulciņš pašu redzējumā esot bijis kaut kas starp “korporāciju, studentu novadniecību un aizliegtu biedrību”.
Fotogrāfija 19. gadsimta beigās – 20. gadsimta pirmajā desmitgadē Latvijas teritorijā sāka iegūt aizvien lielāku nozīmi. Vairāki Jaņa Rozentāla laikabiedri pievērsās profesionālajai fotogrāfijai, savukārt pats mākslinieks darbu radīšanas procesā bieži izmantoja paša izgatavotus fotouzņēmumus, vēsturiski dēvētus par “gaismas bildēm”. Šo aspektu plašāk raksturos fotogrāfijas vēstures pētniece Katrīna Teivāne-Korpa lekcijā “Fotogrāfija Jaņa Rozentāla laikā. Glezniecības un fotogrāfijas attiecības 19. un 20. gadsimta mijā” 14. oktobrī.
21. oktobrī notiks mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites lekcija “Paradīzes dārzs un čūska. Sievietes tēls Jaņa Rozentāla mitoloģiskajās gleznās”. Jaņa Rozentāla radošajā biogrāfijā būtisku vietu ieņem mitoloģiskā tēma, kurai mākslinieks dzīves laikā pievērsies vairākkārt. Savā stāstījumā Edvarda Šmite piedāvās sievietes tēla interpretāciju gleznotāja simboliskajās kompozīcijās.
Lekciju ciklu 28. oktobrī noslēgs Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa ar stāstu par Jaņa Rozentāla personību audzēkņu atmiņās. 1905. gadā Janis Rozentāls uzsāka pedagoģisko darbību un turpmāko gadu laikā Blūma mākslas skolā, Draudziņas ģimnāzijā, Rīgas pilsētas mākslas skolā un savā studijā Alberta ielā 12 pasniedza glezniecību. Viņa skolnieku vidū bija vairāki jaunieši, kas vēlāk kļuva par izcilām personībām Latvijas kultūrā, to skaitā Oto Skulme, Indriķis Zeberiņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Baltgailis, Alberts Kronenbergs un citi. Dace Vosa lekcijas gaitā dalīsies audzēkņu atmiņās par slaveno meistaru.
Vienas lekcijas cena: pieaugušajiem – 5,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,50 EUR.
Sākot no 2016. gada 16. septembra, piektdienu vakaros plkst. 18:00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīgā, K. Valdemāra ielā 10) sešu lekciju ciklā “Rozentāla laiks” piedāvās iepazīties ar Jaņa Rozentāla daudzpusīgo personību un radošo darbību mūsdienu latviešu mākslas pētnieku redzējumā.
