Katlakalna folkloras kopā RĀMUPE jau otro gadu mācās paši un aicina citus izzināt tradicionālo Vasarassvētku svētīšanas parašas un rituālus, kā arī gūt apjausmu par to sadzīvisko, sociālo un mītoloģisko jēgu un saturu.
Nākot uz Vasarassvētku meistardarbnīcu aicinām savīt skaistus vainagus, tērpties koši, krāsaini, starojoši un saulaini. Līdzi ņemsim vairs nelietojamu apģērbu lupatiņas, diegus, dzijas pavedienus, no kā darināsim sievišķās veiksmes lellītes. Vasarassvētku mielasta galdā liksim uz vietas pašu gatavotu pantāgu (katra ņem līdzi pāris olas kopīgajam pantāga katlam), kā arī citus kārumus, kuri gatavoti no olām un piena produktiem. Arī Vasarassvētkos ēd, cienā citus un ziedo vārītas olas. Vasarassvētku olu krāsa ir zaļā. Lai tiktu pie zaļām, pelēkzaļām un zilizaļām olām, tās jāpeldina spinātu lapu, piparmētru, bērzu lapu, rudzu zelmeņa novārījumā. Košu zaļumu var dabūt, ja katru oliņu ietin rudzu zelmenī, tad ievīsta drēbītē, nosien un tad tik vāra.
Vasarassvētki tradicionālajā gadskārtu ritā ir vieni no sieviešu svētkiem, tie ir kā smalka un sievišķīga atbilde vīrišķajiem Ūsiņiem. Ļoti skaisti svētki, ko svēta laikā, kad daba plaukst – veras lapu un ziedu pumpuri. Uzplaukst un jaunai dzīvei atmostas arī sieviete, sievišķā daba atveras saulei, gaismai, vējam, ugunij, ūdenim, visām gaisa strāvām un enerģijai. Vasarassvētkus svin visas sievietes, bet jo īpaši nozīmīgi tie ir jaunām meitenēm. Vasarassvētku laiks daudzās arhaiskajās kultūrās un dabas reliģijās ir iesvētību laiks, - rituāli ir saistīti ar meitenes pāreju sievietes kārtā. Aizgājušās bērnības un pamodušās sievišķības simbols ir dzeguze, ko meitenes uzdarina un ar dziesmām palaiž upes straumē.
Pārējās sievietes Vasarassvētkus svētot vairāk domā par tālāko pašu un visas saimes labklājību, veselību, drošību – viņu veiktie rituāli un saskaņošanās ar dabas spēkiem veltīti tiem dabas un dievišķiem spēkiem, kuri gādā par pašu un kopus labumu. Svarīgi sanākt kopā saimes, dzimtas, kopienas sievietēm – notiek kopīga sievišķā spara vairošana un stiprināšana.
Vasarassvētku īpašais un svētais koks ir bērzs – tas ir sievišķais koks un tiek apdziedāts kā sievišķās pasaules līdzība un arī kā Pasaules koka līdzība. Ap to notiek vēl daudzi un dažādi rituāli, kas saistīti ar nākotnes zīlēšanu, kā arī ar labuma un veiksmes piesaistīšanu.
Kā katri svētki, arī Vasarassvētki atnāk pamazām. Svarīgs ir arī svētku gaidīšanas laiks. Tāpat kā dziesmā dzied ... Nāc nākdama, vasariņa ... tāpat arī “nāk nākdami” un tiek gaidīti Vasarassvētki un par tiem domāts jau labu laiku iepriekš. Skaistu Vasarassvētku gaidīšanas laiku novēlot aicinām arī pulkā ar mums tos mācīties daudzināt!!!
Ceturtdienā, 19.maija vakarā no 18.30 aicinām uz Vasarassvētku meistardarbnīcu Sauliešu pilskalnā Katlakalnā. Kopā kursim uguni, daudzināsim Māru un Laimu, Darināsim sievišķās laimes lellītes, iesim rotaļās un dejosim, izdziedāsim skaistākās Vasarassvētku laika dziesmas.
