Latviešu modernās sievietes tēls un „Bilitis dziesmas”

No 2. februāra līdz 23. aprīlim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir skatāma izstāde “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs” – pirmais projekts plašā pasākumu programmā, kas sagatavota ievērojamā latviešu mākslinieka, spilgta klasiskā modernisma pārstāvja Romana Sutas dzimšanas 120. gadadienai. Sniedzot padziļinātu ieskatu Romana Sutas (1896–1944) dzīvē un daiļradē, muzejs šogad stāsta arī par tiem autoriem, kuriem bija liela nozīme meistara radošajā biogrāfijā. Viens no tiem ir bijis izcilais grafiķis Sigismunds Vidbergs (1890–1970).

1928. gadā latviešu valodā Jāņa Sudrabkalna atdzejojumā iznāca franču literāta Pjēra Luisa dzejprozas krājums “16 Bilitis dziesmas”, kas guva ievērību ne tikai mākslas cienītāju aprindās, bet arī dzeltenās preses slejās: pārāk riskantas daļai sabiedrības likās Sigismunda Vidberga ilustrācijas – lesbiskajai mīlai veltītais grafikas cikls. 5. aprīlī Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā viesosies dzejnieks, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Kārlis Vērdiņš, kurš dalīsies savās atziņās par to, kā “Bilitis dziesmu” grāmata iekļaujas Latvijas 20. gadsimta 20. gadu urbānajā kultūrā, un ko jaunu tā ienesa priekšstatos par modernās sievietes tēlu dzīvē un mākslā.

Pjērs Luiss (Pierre Louÿs, 1870–1925) – beļģu izcelsmes franču dzejnieks un rakstnieks, kurš vislabāk pazīstams ar saviem erotiskās literatūras darbiem. 1894. gadā sarakstītās “16 Bilitis dziesmas”, salīdzinot ar pārējo autora daiļradi, ir diezgan mierīgas. Tie ir 16 lesbiskajai mīlestībai veltīti sengrieķu stilistikā ieturēti dzejoļi. Atbilstoši tēmai, Sigismunds Vidbergs krājumu ilustrēja, attēlojot jaunas sievietes antīkos tērpos uz seno grieķu vāžu un citu tipisko trauku fona, radot lielisku mijiedarbību starp tekstu un attēlu. Izdevums iznāca tikai 550 eksemplāros, kas tika numurēti katram saņēmējam, un ko pats mākslinieks arī apveltīja ar autogrāfu.

Kārlis Vērdiņš (dz. 1979) – latviešu dzejnieks, tulkotājs, kritiķis, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks. Studējis kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā (1998–2004), ieguvis doktora grādu Latvijas Universitātē literatūrzinātnes specialitātē (2009). Dzeju publicē kopš 1997. gada. Autoram iznākuši četri dzejoļu krājumi – “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājums bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Kārlis Vērdiņš sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus un pētījumus. Saņēmis “Dienas” gada balvu kultūrā (2001. un 2008. gadā), Autortiesību bezgalības balvu (2006), Olivereto balvu par dzejoli “Karavīri” (2007). Par krājumu “Es” ieguvis “Dzejas balvu 2008”. Autora dzejoļi pieejami vairākās izlasēs angļu valodā, tai skaitā Centrālās un Austrumeiropas jauno dzejnieku antoloģijā (Arc Publications, Lielbritānija, 2004). Saskaņā ar Lielbritānijas Mākslas centra “Southbank Centre” ekspertu atzinumu 2015. gadā Kārļa Vērdiņa dzejolis “Come to me” iekļauts starp 50 labākajiem mūsdienu mīlas dzejoļiem.

Biļešu cenas: pieaugušajiem – 3,00 EUR, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.

Pirms lekcijas būs iespējams iepazīties ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstādi “Romans Suta un Sigismunds Vidbergs. Divu meistaru radošais dialogs”.