Saljēri ir galma komponists, viņš nosaka valsts mūzikas dzīvi, un bez viņa ziņas impērijā nenotiek nekas. Viņš ir talantīgs, taču nav ģēnijs. Traģiskākais, ka viņš pats to apzinās. Savukārt jaunais Mocarts ir nepanesami bezkaunīgs, pašapzinīgs un vulgārs. Bet viņa mūzikai ir pieskāries Dievs. Saljēri dievināja Mocarta mūziku, un viņš nozvērējās to iznīcināt. Vai Saljēri tiešām noindēja Mocartu? Viņš pats ir par to pārliecināts.
Dramaturgs Pīters Šefers intriģējoši un radoši apspēlē vēstures radīto leģendu par Mocarta noindēšanu, pētot, kā Saljēri greizsirdīgā skaudība noved jauno Mocartu līdz galējai iznīcībai. Ar šo izrādi Dailes teātris turpina tradīciju runāt par izcilām vēstures un mākslas pasaules personībām, reizē piedāvājot īstenu aktiermeistarības kaleidoskopu.
Režisors Jans Villems van den Boss, kurš skatītājiem pazīstams jau no izrādes „Spilvencilvēks” laikiem, par jauniestudējumu stāsta: „Tā ir jūtu un notikumu arheoloģija, kurā visi tēli tiek iesaistīti pagātnes rekonstrukcijā ar mērķi izkļūt no pašradīta ārprāta cietuma un atgūt spēju aiz apstākļiem, iemesliem un faktiem saskatīt cilvēku sevī un citos. Cilvēku ar nepilnībām, vājībām, bet ar savu unikalitāti, kuru aprakt, aizmirst, noliegt, kāda sveša talanta gaismas apžilbinātam, ir tas pats, kas ieslodzīt sevi neprāta un greizsirdības cietumā. Cilvēka dzīve ir dāvana neatkarīgi no ticības Dievam vai viņa noliegšanas, tādēļ dzīvot to salīdzinājumos ar citu dzīvēm, neredzot savējo, ir savas dzīves slepkavība vai tās mēģinājums. Saljēri ir talantīgs, veiksmīgs komponists, kurš, saskaroties ar Mocarta talantu, tiek apžilbināts un savā aklumā iejūdz sevi nebeidzamā salīdzinājumu jūgā, iesprosto savu dzīvi, talantu, cilvēcību Mocarta dzīves stāstā, zaudējot spēju saskatīt Mocartā cilvēku un noliedzot cilvēcību sevī. Cilvēciskā būtnē bez talanta mājo greizsirdība, skaudība, atriebība, neuzticība, vieglprātība, bet tam visam līdzsvaru dod līdzjūtība, mīlestība, piedošana. Sadzīvot ar saviem dēmoniem var tikai, tos atzīstot. Luga ir cīņa par cilvēku sevī, par spēju saskatīt un pieņemt šo unikālo, bet nepilnīgo būtni, piedot sev un citiem, kā arī mēģinājums atbildēt uz jautājumu par dzīves vērtībām, slepkavību un nāvi. Vai tiešām ir notikusi slepkavība? Vai tiešām kāds ir nogalināts? Un kurš galu galā ir upuris, bet kurš – slepkava?”
Jauniestudējumā lomas atveidos Artūrs Skrastiņš (Antonio Saljēri), Artūrs Dīcis (Volfgangs Amadejs Mocarts), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Konstance), Ivars Auziņš (Imperators Jozefs II), Artis Robežnieks (Barons van Svītens), Pēteris Gaudiņš (Grāfs fon Štreks), Juris Kalniņš (Grāfs Orsīni-Rozenbergs), Lauris Subatnieks, Dainis Gaidelis (Ventičelli), Ērika Eglija (Katerīna Kavaljēri), Kristaps Rasims (Ceremonijmeistars), Juris Frinbergs (Kapelmeistars Bonno), Mārtiņš Počs (Saljēri sulainis), Indra Briķe (Saljēri pavārs), Esmeralda Ermale, Ligita Skujiņa, Aija Dzērve, Kārlis Freimanis un Gints Andžāns (Sulaiņi, galminieki, pilsētnieki).
Radošajā komandā kopā ar režisoru Janu Villemu van den Bosu darbojas scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, kustību konsultante Inga Krasovska, gaismu mākslinieks Igors Kapustins (Igaunija) un video mākslinieks Lauris Ābele. Izrādes muzikālo noformējumu veido Juris Vaivods un Raimonds Tiguls. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.
11. maijā Dailes teātrī notiks Pītera Šefera drāmas „Amadejs” pirmizrāde, ko iestudē viesrežisors Jans Villems van den Boss (Lielbritānija).
