Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes Liepājā - \"Riekstkodis\" un modernā baleta vakars

„Liepāja ir īpaša ar savām operas un baleta vēsturiskajām tradīcijām – Kurzemes pilsētā bijis pašiem savs operas un baleta teātris, bet pirmskara baleta vadītājs Alberts Kozlovskis, emigrējot uz Zviedriju, pat kļuva par Stokholmas Karaliskā baleta trupas baletmeistaru un horeogrāfu. Liepājniekiem šogad piedāvājam gan mūsdienu baletu, gan baleta klasiku – divus pretpolus, kas ļauj novērtēt mūsu baleta trupas plašās iespējas izpausties dažādos žanros,” tā baleta trupas vadītājs Aivars Leimanis.

14. un 15. janvārī uz Liepājas teātra skatuves būs skatāms Pētera Čaikovska balets "Riekstkodis", kas ir viens no Latvijas Nacionālās operas populārākajiem iestudējumiem. Riekstkodis ar lieliem panākumiem tradicionāli tiek rādīts ziemas mēnešos gan Latvijas publikai, gan viesizrādēs ārvalstīs. Baleta darbība notiek Rīgā 19.gadsimta beigās - te jūtama pilsētas senlaicīgo ieliņu gaisotne, atrodami jūgendstilā veidoti interjeri, augu motīvi un efektīgi kontrasti: ārā ir ziema, bet telpās zied puķes. Atdzīvojas egļu rotājumi, spēļu mantiņas, un mazās Marijas sapņi par savu Princi sāk piepildīties. Viss notiek tieši tā, kā piedienas Ziemassvētku naktij...

Savukārt 13. janvārī Liepājas teātrī būs modernā baleta vakars. Tā kā balets "Bīstamie sakari" vairs nav aktīvajā Latvijas Nacionālās operas repertuārā, liepājniekiem šī būs unikāla iespēja. Svīta no komponista Artura Maskata un poļu horeogrāfa Kšištofa Pastora baleta „Bīstamie sakari" atklās bīstamas spēles ar cilvēkiem un jūtām, ko intrigu mudžeklī izspēlē kaislīgā marķīze de Merteija un aukstasinīgais vikonts de Valmons. Tomēr viņi nespēj pat iedomāties, ka paši kļūs par īstu jūtu ķīlniekiem. Argentīniešu horeogrāfs Maurisio Vainrots jau ilgus gadus nodarbojas ar dažādu tautu mūzikas izpēti, un skaņdarbi, kuru autori lielākoties ir nezināmi, iedvesmojuši radīt baletu - horeogrāfa cieņas un mīlestības apliecinājumu šīm kultūrām un to mūzikas garam, aicinot brīnišķīgos ceļojumos mūs visus!

Baleta viencēliena „Ceļojumi” tapšanu lielā mērā iedvesmojusi mūzika. Horeogrāfs Maurisio Vainrots: „Jau sen esmu pētījis dažādu tautu mūziku. Iepazīstot šos skaņdarbus, kuru lielāko daļu radījuši nezināmi autori, bet kas saglabājušies cauri gadsimtiem, man radās ideja veidot baletu, kurā paust savu cieņu un mīlestību pret dažādajām kultūrām. Izvēlēties skaņdarbus nebija viegli, un es esmu pārliecināts, ka šis darbs nebeigsies ar „Ceļojumiem”. Esmu izvēlējies dziesmas, kas veltītas zemei un mīlestībai. Esmu izvēlējies Andu kalnu mūziku no Argentīnas, tāpat arī mūziku no Baltkrievijas, Mongolijas un Indijas, mūziku, kas tiek dziedāta jidišā un citās valodās, par kurām mēs tik maz zinām. Darbs pie šī baleta man bijis vienlaikus iekšējs un ārējs ceļojums, un saskare ar šo materiālu manī atbalsojusi kaut ko senatnīgu.”