Bet šo svētku patiesā izcelsme ir nedaudz savādāka - vienlaikus gan ar kristīgu, gan pagānisku izcelsmi. Katrā ziņā, ja svinam - tad zinām, ko!
Kristietiskā izcelsme
1. novembris kristietības vidē ir Visu Svēto diena, bet 31. oktobris - Visu Svēto dienas priekšvakars, kas tiek dēvēts arī par Helovīnu - palikšanu nomodā pirms šīs dienas svinībām un sagatavošanos svētkiem ar lūgšanu - tādā veidā pieminot visus svētos un mocekļus. Šos svētkus tradicionāli svin Romas katoļu un anglikāņu baznīcās, un tos iedibināja jau 834. gadā.
Pagāniskā izcelsme
Helovīns Rietumu pasaules uztverē, kur valsts un baznīca ir šķirtas lietas, ir cēlies no druīdu Saman (Samhain) dienas svinībām (Ķeltu gads beidzās 31.oktobrī, Saman vakarā, un tas tika atzīmēts gan ar reliģiskajiem, gan pagāniskajiem rituāliem) un romiešu ražas svētku tradīcijām, kas tika svinēti auglības dievietes Pomonas godam. Romiešiem tas bija arī labības kulšanas un pārtikas sagatavošanas laiks ziemai sezonai.
Druīdiem tas nozīmēja vasaras beigas un svinības mirušo godam, kad aktuāli kļuva arī zīlēšanas un pareģojumi jaunajam gadam. Ticējums par šiem svētkiem arī vēstīja, ka, ziemai tuvojoties, aizgājušo gari apmeklē savus radiniekus, meklējot siltu un labu mājokli.
Raganu sabatu uznāciens
Pastāv uzskats, ka kristīgā Baznīca vēlējās likvidēt vai aizstāt druīdu mirušo dvēseļu festivālu, ieviešot alternatīvu - Visu Svēto dienas svinību ceremoniju, tomēr tautas masām saistošāka izrādījās pagānu Samhain ceremonija. Viduslaiku periodā, kad bija īpaši izplatītas dažādas burvestības, šī kulta ietvaros notika „raganu sabati”, kuru laikā notika dzīres un raganas lidoja uz slotas kātiem melnu kaķu pavadībā. Tieši nostāsti par šiem sabatiem ir Helovīna folkloras avots, jo tā laikā norisinājās galvenais raganu sabats.
Vēlāk Helovīna pagānu tautas ieražas uzplauka Anglijā un tās tuvumā. Šajās vietās iedzīvotāji 31. oktobra vakarā piekopa pagāniskas māņticīgas tradīcijas, dažādas nerātnības un postījumus.
Mūsdienu Helovīns Lielbritānijas un Īrijas imigranti aizveda savas Helovīna tradīcijas uz ASV, kur tas kļuva populārs pēc 1840. gada, kad daudz īru emigrēja uz ASV. Raganas, melni kaķi, mirušā galva, kura izgriezta ķirbī, sveces, maskas, spēles, spokošanās, dzīres... Tas atspoguļoja Amerikas protestantu attieksmi pret Baznīcas lielajiem svētkiem.
19. gs. pēdējos gados Helovīna it kā nevainīgās draiskulības bieži pārvērtās par vandālisma aktiem, tādēļ civilā vara mēģināja to apkarot.
20. gs. sākumā ASV un citur pasaulē Helovīnam parādījās vairāk komerciāls raksturs, kam ar kristietību un pagānu reliģiju kļuva arvien mazāk sakara.
