Kompozīcijas pasaules pirmatskaņojums notiks 24. oktobrī Erfurtes katedrālē Vācijā, bet Latvijā pirmo reizi Canto 33 dzirdēsim 30. oktobrī Sv. Pētera baznīcā, kur kopā ar Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu to izpildīs šveiciešu kontrtenors Pēters Kennels (Peter Kennel), nīderlandiešu arfiste Karla Bosa (Carla Bos), vāciešu klarnetists Karls Rosmans (Carl Rosman) un perkusionists Alehandro Koeljū Kalvo (Alejandro Coello Calvo) (Spānija/Vācija).
Dante Aligjēri savā “Dievišķajā komēdijā” detalizēti apraksta aizkapa pasauli. Attēlojot Paradīzes spožumu, Dante secina, ka valoda ir pārāk vāja, lai izteiktu redzēto, un viņa prāts nav spējīgs aptvert pieredzētā dziļumu. Šī doma uzrunājusi šveiciešu komponisti Helēnu Vinkelmani, kura centusies ar mūzikas palīdzību pieskarties tai sfērai, kuras ilustrēšanai valoda ir par vāju. Pati komponiste par skaņdarbu saka: “Dīvainais virstoņu mirdzums – akordi un spriedze, kas veidojas starp šī īpašā skaņojuma mikrotoņiem un “parastajām” skaņām, kas arī tiek lietotas, padara mūziku par spēcīgu mediju, kas pārnes auditoriju pilnīgi jaunas klausīšanās (dzirdēšanas) pasaulē. Tā ir realitāte, kas līdzīgi Dantes vīzijām, pastāv tālu ārpus dzīves parastās esības.”
60 minūtes garais darbs, kas sacerēts 17 dziedātājiem, kontrtenoram un trijiem instrumentiem, uzrakstīts Bāzelē 2007. gadā un ir veltīts vienam no izcilākajiem šveiciešu kordiriģentiem – Vinkelmanes pirmajam skolotājam Edvīnam Villingeram (Edwin Villiger). Savu pirmatskaņojumu kompozīcija gaidījusi septiņus gadus, jo kora partijai bijis nepieciešams tehniski prasmīgs izpildītājs ar augstu intonatīvo un ansamblisko meistarību. Šādu sava darba interpretu Vinkelmane atradusi Latvijas Radio kora un Kaspara Putniņa personā.
Latvijas Radio koris ir viens no labākajiem Eiropas kamerkoriem, kura augstā muzikālā kultūra, inteliģence un unikālā vokālo iespēju bagātība padarījusi to par īpašas skaniskās firmas zīmi pasaules kormūzikas kartē. Latvijas Radio koris ir partneris Eiropas profesionālo koru asociācijā Tenso, kā arī viens no četriem šīs asociācijas dibinātājiem. Koris regulāri uzstājas atzītākajos mūzikas festivālos un prestižākajās koncertzālēs. Par ECM izdoto igauņu komponista Arvo Perta mūzikas albuma “Adam's Lament” ierakstu Latvijas Radio koris kopā ar diriģentu Tenu Kaljusti, “Sinfonietta Rīga”, “Vox Clamantis”, Igaunijas Filharmonijas kamerkori un Tallinas kamerorķestri saņēmis Grammy mūzikas balvu.
Kaspars Putniņš (1966) ir Latvijas Radio kora diriģents kopš 1992. gada. Viesdiriģenta statusā Putniņš regulāri strādā ar Eiropas vadošajiem koriem, bet kopš 2014./2015. gada sezonas viņš ir Igaunijas Filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Kaspara Putniņa uzmanības lokā ir plašs kormūzikas repertuārs, tomēr viņa galvenais mērķis vienmēr bijis augstvērtīgu jaundarbu popularizēšana.
Šveiciešu komponiste un vijolniece Helēna Vinkelmane ir viena no retajiem talantiem, kas vienlīdz augstvērtīgi sevi pierādījusi gan kā instrumentāliste, gan kā skaņrade. Viņa aktīvi koncertē kā soliste un kamermūziķe, regulāri uzstājas dažādos festivālos. 2011. gadā kļuvusi par kameransambļa Camerata variabile Basel māksliniecisko vadītāju. Vinkelmanes aktīvajā repertuārā ir vairāk nekā 350 darbu, tomēr īpaši viņa iecienījusi brīvu improvizāciju, daudzus gadus muzicējot kopā ar slaveno šveiciešu folkmūziķi Noldi Alderu (Noldi Adler). Šo pieredzi Vinkelmane prot izmantot, rakstot arī savus opusus, kuros jūtama dažādu mūzikas stilu ietekme.
Karla Bosa (Carla Bos) studējusi arfas spēli Hāgas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Nīderlandē. Kopš 2001. gada spēlē Remix Ensemble for Contemporary Music Porto, Portugālē un strādā kā brīvmāksliniece, īstenojot gan solo projektus, gan muzicējot ar kamermūzikas sastāviem, koriem, baroka ansambļiem, orķestriem un pat popgrupām. Karla ir unikālas, 9 arfu kolekcijas īpašniece: viņai pieder trubadūru arfa (Camac), divas ķeltu arfas (Lyon & Healy - Ogden and Theobald), itāļu baroka arfa (Capp), latīņamerikas tautas mūzikas arfa (Morato), antīka Erard pedāļu arfa un trīs mūsdienu pedāļu arfas (Lyon & Healy - style11, Horngacher - Empire and Lyon & Healy style 21).
Karls Rosmans (Carl Rosman) klarnetes spēli apguvis Austrālijā pie Filipa Mičela (Phillip Miechel) un Pītera Dženkina (Peter Jenkin). Viņa repertuārs ir ļoti plašs – no Romantisma laikmeta darbiem līdz vissarežģītākajām mūsdienu kompozīcijām. Muzicējis ar ansambļiem Ascolta, Ensemble Phoenix, Ensemble Modern/Ensemble Modern Orchestra, Ensemble SurPlus, Ensemble Mosaik, Reservoir, Theater Freiburg un Gavin Bryars Ensemble. Šobrīd ir pastāvīgs Ensemble MusikFabrik un ELISON dalībnieks, mākslinieciskais vadītājs grupā Libra. Darbojas arī kā diriģents un dziedātājs. Sadarbojies ar daudziem mūsdienu komponistiem, ieskaņojot viņu darbus.
Alehandro Koeljo Kalvo (Alejandro Coello Calvo) ir spāņu perkusionists, komponists un pianists. Savu muzikālo izglītību uzsācis piecu gadu vecumā un gandrīz vienlaicīgi apguvis kontrabasa, klavesīna un sitaminstrumentu spēli. Par izciliem sasniegumiem jau studiju laikā saņēmis stipendijas un balvas no dažādiem fondiem gan Spānijā, gan Vācijā. 23 gadu vecumā kļuvis par pasniedzēju F.Lista mūzikas skolā Veimārā. Sadarbojies ar daudziem ansambļiem un orķestriem – Salamanca Youth Orchestra, Castilla y León, Salamankas universitātes bigbendu, Plural Ensemble, Smash Ensemble, Madrides Filharmonijas orķestri u.c. Pats raksta dažādu stilu mūziku dažādiem sastāviem, sākot no elektronikas, beidzot ar instrumentāliem skaņdarbiem, īpaši koncentrējoties uz audiovizuāliem un kino projektiem.
Šveiciešu kontrtenors Peters Kennels (Peter Kennel) ir pazīstams gan kā izcils baroka laika mūzikas, gan arī mūsdienu operas izpildītājs un diriģents. Kennels savu karjeru uzsāka 2006. gadā Genfas Grand Théâtre ar lomu Mihaela Žarela (Michael Jarrell) operā “Galilei”. Kā kontrtenors uzstājies Vīnē, Luksemburgā, Lisabonā, Lucernā, Bernē un citur Eiropā. Veiksmīgi darbojas arī kā diriģents – Kennels jau vairāk nekā desmit gadus ir Cīrihes Konzertchor Harmonie mākslinieciskais vadītājs. 2011. gadā kopā ar vijolnieci Astrīdu Leitvileri (Astrid Leutwyler) nodibinājis Eiropas orķestri (Das Orchestra of Europe), kas sastāv no Gustava Mālera Jaunatnes orķestra bijušajiem dalībniekiem.
No 14. oktobra līdz 6. novembrim Latvijā jau četrpadsmito reizi norisināsies Jaunās mūzikas festivāls ARĒNA. Šogad klausītājiem Rīgā, Siguldā un Liepājā tiks piedāvātas desmit laikmetīgās mūzikas un mākslas programmas akustiski un vizuāli neparastos risinājumos – elektroakustiskā kameropera “Marienglass”, Latvijas Radio kora projekts “Canto 33”, franču komponista Fransuā Sarāna muzikālas performances “No Say No Way” pasaules pirmatskaņojums, ansamblis “Mise-en” ar programmu “Amerikāņu TV reklāmas. Post-minimālisma pirmatskaņojumi”, ģitāras un perkusiju duets “El Cimarron Duo” (Austrija/Itālija) ar programmu “Kontrapunkts. Utopiskie dialogi”, latviešu un šveiciešu folkloras un mūsdienu mūzikas improvizācijas koncerti “No Alpiem līdz Gaiziņam”, kā arī Turcijas slavenākā dziedātāja Mustafa Doana Dikmena viesošanās koncertlekcijā par Tuvo Austrumu un Rietumeiropas mūzikas saskares punktiem - “Saknes nākotnē”.
Pirmo reizi jaunās mūzikas festivāla ARĒNA vēsturē, šogad būs īpaša programma arī bērniem “Meža dziesmas”, savukārt komponiste Marina Gribinčika vadīs instrumentu darināšanas meistarklases.
Jaunās mūzikas festivālu ARĒNA atbalsta Rīgas Dome, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Šveices mākslas padome „Pro Helvetia” un viesnīca „Konventa Sēta”.
Koncerta biļetes Biļešu paradīzes kasēs www.bilesuparadize.lv
Latvijas Radio koris, kas šo gadu pavada 75. jubilejas gaidās, sadarbībā ar kolorīto šveiciešu komponisti Helēnu Vinkelmani (Helena Winkelman) Jaunās mūzikas festivālam ARĒNA šogad sagatavojuši projektu CANTO 33. Stundu garajā vokāli instrumentālajā kompozīcijā, kas sacerēta, iedvesmojoties no Dantes Aligjēri nemirstīgās “Dievišķās komēdijas” tekstiem, dzirdēsim gan mikrotoņu un virstoņu dziedāšanu, gan spektrālo krāsu iespējas krāšņā salikumā.
