Dekupāža ir sena tehnika – pirmsākumi meklējami tālajā 12.gs. Ķīnā. Zemnieki no papīra izgrieza attēlus un izmantoja tos rotājot logus, laternas un citas lietas. Eiropā dekupāža uzplaukumu piedzīvoja 17.gs. beigās, kad Venēcijā nāca modē austrumnieciskas, ar laku klātas, dekorētas mēbeles no Ķīnas un Japānas, kas, protams, bija ļoti dārgas. Tāpēc Venēcijas amatnieki radīja tā saukto nabadzīgo mākslu – meistari grieza tā laika mākslinieku darbu estampus, līmēja uz mēbelēm un pārklāja ar daudzām lakas kārtām. 18. un 19.gs. ar dekupāžu aizrāvās karaļnamu ļaudis Francijā un Anglijā.
Priekšmets, kuram esat izlēmuši iedvest gluži citu izskatu, vai tikai mazliet mainīt tā noskaņu, labi noder arī būvmateriālu veikalos nopērkamās akrila krāsas, dažādas lakas utml. „Ja esat nolēmuši dekupāžas tehnikā apdarināt vidēji lielus un lielus priekšmetus, tad jārēķinās arī ar lielāku nepieciešamo materiālu apjomu. Visu nepieciešamo var atrast būvniecības veikalos, bet pēc pieredzes varu teikt, ka jāmāk pajautāt konkrēti nepieciešamo. Pārdevējs visticamāk nesapratīs, ja, piemēram, jautāsiet krāsu dekupāžai. Jājautā, lai viņš palīdz izvēlēties ūdens bāzes krāsu, ar ko var krāsot koku un iepriekš gruntētu metāla virsmu,” pieredzē dalās veikalu tīkla "K-Rauta" interjera konsultante Jeļena Švābe.
Dekupāžas meistare Andra Alksne demonstrē kā soli pa solim gluži jaunu izskatu var piešķirt lejkannai un iegūt pavasarīgi praktisku dāvanu.
Nepieciešamie materiāli
• Plastmasas lejkanna - 1,8 l (rozā )
• Kokam un metālam paredzēta pusmatēta, nodilumizturīga, ūdenī šķīstoša akrila krāsa (balta)
• Laka jahtām
• PVA līme
• Vidēji liela ota (krāsošanai, lakošanai)
• Salvetes
• Šķēres
• Spirtots šķīdums
• Švammīte
• Smilšpapīrs
• Lillā akrila krāsa tonim
Darba gaita
1. Ar smilšpapīru noberžam lejkannas sānus un nedaudz snīpja, roktura daļu, notīrām ar spirtotu šķīdumu, lai labāk turētos krāsa. Lejkannu ar švammītes gabaliņu daļēji nokrāsojam baltu.
2. Šādi izskatās baltā krāsā nokrāsota lejkanna, bet klājamā laukuma izmēru izvēlieties pēc savām izjūtām. Jāņem gan vērā arī attēla lielums. Tas izcelsies uz baltā pamata, uz tumšākā neizskatīsies tik labi. Lejkannu dabīgi vai ar fēnu nožāvējam.
3. Izgriežam vai izplēšam no salvetes izvēlēto attēlu. Parasti salvetēm ir trīs kārtas, bet tālākajam darbam atdalām tikai virsējo. Ja salvetes fona krāsa ir tuva izvēlētā priekšmeta krāsai, izvēlēto motīvu var izplēst. Ja fona krāsas atšķiras, labāk izmantot šķēres. Citādi darbs izskatīsies neakurāts.
4. Liekam attēlu uz lejkannas un veiklām kustībām no attēla vidus uz sānu malām pārklājam līmi.
5. Lejkannu nožāvē dabīgi vai ar fēnu.
6. Atsevišķā traukā sajaucam balto un nedaudz lillā krāsu. Izmantojot švammīti, ar viegli piespiedošām kustībām (piespiež un atrauj) nedaudz veidojam fona krāsu apkārt attēlam. Tāpat ar balto krāsu. Lejkannu atkal dabīgi vai ar fēnu nožāvējam.
7. Visbeidzot lejkannu lakojam ar ūdensizturīgo laku, kas paredzēta jahtu pārklāšanai. Ļaujam dabīgi nožūt. Ieteicams lakot vairākkārt, ikreiz kārtīgi nožāvējot.
8. Lūk, mūsu rozā lejkanna ieguvusi gluži jaunu izskatu.
Mūsdienās dekupāža piedzīvo atdzimšanu, jo šādā veidā visdažādākie priekšmeti no koka, kartona, stikla, keramikas, porcelāna, metāla, spoguļstikla, akmens, auduma iegūst gluži citu izskatu, ļaujot lietas pārvērst personiskos un oriģinālos mākslas darbos. Kā lietām iegūt gluži jaunu izskatu, pieredzē dalās dekupāžas meistare Andra Alksne un veikalu tīkla "K-Rauta" interjera konsultante Jeļena Švābe.
