Priekšstati par tipisku amerikāņu virtuvi mēdz būt visai iesīkstējuši: parasti pirmais, kas nāk prātā ir burgeri, hotdogi un picas. Daļēji šie stereotipi ir pamatoti, jo “ātrie” ēdieni tik tiešām ir ļoti populāri ASV iedzīvotāju vidū. Paši amerikāņi jokojot par visamerikāniskāko ēdienu dēvē tādu uzkodu, kā fritētu sviestu, kas tiek pasniegts uz irbulīša, pārliets ar šokolādes mērci. Kaut ko tādu ieraugot, dietologi droši vien dodas taisnā ceļā pie psihiatra.
Tomēr ne visi zina, ka Savienotajās Valstīs tiek ražots arī plašs spektrs dažādu kvalitatīvu un ekoloģiski tīru pārtikas produktu. Apskatīsim dažus Latvijā nopērkamus amerikāņu produktus, no kuriem iespējams pagatavot neparastus un interesantus ēdienus!
Grilbāra “Gastronome” šefpavārs Jevgēņijs Ponomarjovs kā pašu nozīmīgāko izceļ ASV audzētu liellopu gaļu, kas ir viena no atzītākajām pasaulē. Govis un buļļi tiek turēti dabiskos apstākļos, taču ievērojot stingru diētu un dzīvnieku ciltsrakstus. Līdz ar to, nav pat būtiski, kādus ēdienus no tās gatavo - arī burgeri un hotdogi var būt gan gardi, gan veselīgi. Kā apliecinājumu tam, šefpavārs piedāvā nobaudīt turpat grilbārā pagatavotus mini burgerus, kuru sastāvā esošā marmora gaļa tiek lēni gatavota 30 grādu temperatūrā. Cits interesants burgeru paveids ir Sloppy joe. Tā receptes dažādos štatos mēdz atšķirties, taču būtiskā burgera pazīme ir tā, ka ierastās “kotletītes” vietā starp maize šķēlēm tiek likta irdena maltā gaļa.
- Ir svarīgi ņemt no katras valsts labāko, ko tā spēj sniegt. Amerikā ražo daudz ko unikālu un neatkārtojamu gan garšas, gan kvalitātes ziņā, pateicoties īpašiem klimatiskajiem apstākļiem dažādos valsts reģionos, - saka Ponomarjovs.
Piemēram, savvaļas lasis savu īpašo garšu un krāsu iegūst, pateicoties tam, ka visu dzīvi pavada brīvi peldot vēsajās Aļaskas upēs un tīrajos Klusā okeāna Ziemeļu ūdeņos. Tam nākas mērot lielus attālumus, līdz ar to laša gaļa ir treknāka, salīdzinot ar ciltsbrāļiem citos pasaules reģionos. Lēni gatavots zemā temperatūrā, lasis kļūst īpaši maigs. Šefpavāra ieteikums pasniegšanai - ar citronu želeju un mārrutku krēmu.
Cits interesants gardums ir jūras ķemmītes. Tām ir maiga un patīkama garša, kas nedaudz atgādina krabja gaļu. Turklāt jūras ķemmītes ir arī diētiskas un veselīgas: tauku tām nav gandrīz nemaz, toties olbaltumvielu, proteīna un selēna - ļoti daudz. Ja gribas ko īpašu, tās var pasniegt ar zaļajiem sparģeļiem, mandelēm, parmezāna čipsiem, mango krēmu un sarkano čili. Taču amerikāņi jūras ķemmītes visbiežāk vienkārši grilē.
Iepriekš minētās mandeles, līdzās pistācijām un pekanriekstiem, ir vēl viens izcils ASV produkts. Savienotajās Valstīs audzētās mandeles vidēji satur 6g proteīnu, 13g nepiesātināto taukskābju, magniju, mangānu un ievērojamu daudzumu E vitamīna. Dažādus riekstus plaši izmanto gardu pīrāgu pagatavošanā, kā piedevu saldējumam, iekļaujot lapu salātos vai pat slavenās gumbo zupas sastāvā (Ņūorleānas versijā). Šī pikantā zupa sastāv no dārzeņu buljona, gaļas gabaliņiem, sīpoliem, ķiplokiem, selerijas, zaļās paprikas, tomātiem, mandelēm, mandeļu eļļas un vairāku veidu pipariem.
Jāizceļ arī ekoloģiskās un vitamīniem bagātās dzērvenes, kas pārsvarā tiek kultivētas Ziemeļu štatos un dēvētas arī par Amerikas oriģinālo superogu. To pielietojuma lauks ir ārkārtīgi plašs, sākot ar gaļas ēdieniem un mērcēm, un beidzot ar dažādām kūkām. Žāvētā veidā amerikāņi mēdz tās arī iecept maizē vai iejaukt salātos, jo dzērvenes piešķir ēdieniem dinamisku krāsu un atsvaidzinošu garšu.
Nobeigumā parunāsim par ASV vīniem. Kā stāsta vīnu piegādātāja “Interbaltija” vīnzinis Kristaps Rumbins, 95% amerikāņu vīnu nāk no Kalifornijas. Vīnogas tiek audzētas Napas ielejā – vietā, kur nelielā teritorijā vienlaikus pastāv vairākas klimatiskās zonas. Ja Ziemeļos pārsvarā ir vēss un miglains, tad iekšzemē klimats strauji kļūst silts un saulains. Līdz ar to, šeit tiek ražotas ļoti dažādas vīna šķirnes: Cabernet Sauvignon, Chardonnay, Pinot Noir un Zinfandel un citas. Tiesa, nosaukt kādu vienojošu ASV vīnu iezīmi laikam nav iespējams, jo, kā izrādās, tie tiek ražoti pilnīgi visās pavalstīs. Līdz ar to, vīnu garša un citas īpašības ir ļoti atšķirīgas.
- Dažādība, daudzveidība un klimatiskā ietekme, - rezumē vīna speciālists, lūgts raksturot ASV vīnus vienā teikumā. - Vīni, piemēram, Itālijas ziemeļos un Dienvidos būtiski atšķiras, bet Amerikā ir daudzas klimatiskās joslas, tā faktiski ir pus pasaule.
Šķiet, ka vīnziņa teiktais par vīniem ir attiecināms uz visu amerikāņu virtuvi. Tā, kā ASV iedzīvotāji ir ieceļotāji vai to pēcteči no visām pasaules malām, arī to ēdieni mēdz būt visneiedomājamāko produktu un garšu sajaukums.
Katram no mums ir izveidojies zināms priekšstats par dažādu valstu nacionālajiem ēdieniem. Sakām itāļi – domājam par picām un pastām. Japāņu virtuve parasti asociējas ar rīsiem un jūras veltēm. Bet ko ēd amerikāņi?
