Annija Krastiņa saka: „Manuprāt, ideāls izlaidums ir, ja visi esam ieradušies, veseli un dzīvespriecīgi, ārā silts un saulains laiks un skolotāju sejās smaids un lepnums par katru no mums. Ideālā izlaidumā man apkārt ir radi un draugi, kas sveic. Nē, īpašas dāvanas jau neviens negaida, izlaidumā būtiskākais ir emocijas. Apģērbam jābūt svinīgam, taču ērtam, lai par to nav jāuztraucas, it īpaši meitenēm, domājot, vai kāda lencīte nav nošļukusi, vai kurpes nenokritīs no kājām vai tieši otrādi – nesāks nejauki spiest. Svarīgi, lai blakus ir īstie cilvēki, smaids viņu sejās. Pēc oficiālās daļas, domāju, ka jauki ir pasēdēt kādu brīdi ar skolotājiem, pārrunāt pavadītos gadus, izbaudīt pēdējos mirkļus ar viņiem. Pēc tam noteikti jāsatiek visi radi, draugi, kas atbraukuši no dažādām debespusēm, bet pēc tam – ballīte ar nu jau bijušajiem klasesbiedriem, kas parasti arī ir pēdējā pilnīgi visiem kopā. Galvenais tajā brīdī ir nedomāt par ikdienas darbiem, problēmām, tas viss var pagaidīt, jāizbauda šis vienīgais mirklis dzīvē.
Dāvis Antons saka: „Uzskatu, ka mans ideālais izlaidums sāktos 11:00 no rīta, lai var izbaudīt visu dienu. Mugurā noteikti vilkšu uzvalku vai vesti ar kreklu. Dāvanās vislabprātāk saņemtu naudu, jo tad pats varu nopirkt to, ko vēlos. Ideālā izlaidumā gribu būt kopā ar ģimeni un draugiem. Tas noteikti būs satraucoši – nevaru vien sagaidīt!”
Ance Nemkoviča saka: „Manuprāt, ideāls izlaidums ir tāds, kurā ir maz cilvēku, jo man nepatīk apziņa, ka mani vēro neskaitāmi acu pāri. Pietiktu ar atestāta saņemšanu un kūkas apēšanu vai ko tamlīdzīgu, lai pēc tam varētu doties svinēt draugu lokā. Jā, atzīstu, ka neesmu īpaši sabiedriska. Apģērbam šajā dienā vajadzētu būt ērtam, taču ar savu „rozīnīti”, kas to atšķir no visiem pārējiem. Gribu būt kopā ar saviem tuvākajiem, dāvanas šādā reizē, manuprāt, ir liekas. Sajūtas izlaiduma dienā noteikti būs atkarīgas no apkārtējiem cilvēkiem, bet man šķiet, ka jutīšos šajā dienā sasodīti labi!”
Aija Šļahota saka: „Ideāls izlaidums būtu tāds, uz kuru varētu ierasties visa mana tagadējā klase, taču diemžēl jau tagad zinu, ka tā nenotiks, jo klasesbiedrenei šajā laikā ir jādodas uz ārzemēm. Tāpat man ir būtiski, lai ierodas visi man mīļie un tuvie cilvēki, taču arī par to neesmu droša, jo izlaidumu laikā pasākumi vairākās skolās notiek vienlaicīgi. Skaidrs, ka paši tuvākie būs ar mani kopā. Šobrīd vēl esmu piemērotākās kleitas meklējumos, bet tas lai paliek pārsteigums tiem, kas ieradīsies izlaidumā. Par dāvanām nedomāju, bet tiem, kas jautā, mēdzu jokojoties teikt, ka dāvanā gaidu jaunāko „Porshe”. Jūtos ļoti labi šajā laikā, taču nedaudz ir pārņēmis uztraukums pirms eksāmeniem.”
Dārta Kalniņa saka: Ideāls izlaidums ir ar ne pārāk sentimentālu svinīgo daļu, kas neievelkas. Tajā es gribētu būt kopā ar saviem klasesbiedriem un ģimeni, tuvākajiem radiem, patiesībā ceru, ka viesu būs daudz, jo šī ir iespēja satikt savējos. Dāvanas nav būtiskākās, taču ceru, ka saņemšu šajā dienā ziedus un kādu aizraujošu grāmatu, kas arī ir klasiskākā izlaidumu dāvana. Neoficiālo daļu labprāt pavadītu kopā ar saviem mīļajiem, piemēram, piknikā pie jūras, kas ieilgst vēlā un skaistā vakarā. Gribu, lai šajā dienā ar mani kopā ir arī mans puisis. Izlaiduma apģērbu jau esmu izvēlējusies – tas būs dzeltens kostīms vintage stilā. Gaidot izlaidumu manī ir patīkams satraukums – gan par svētku notikumu gan par to, kā izdosies iestāties augstskolā un izvēlēties nākotnes virzienus.”
Matīss Miķelsons saka: „Neesmu svinīgu ceremoniju piekritējs, tāpēc priekš manis ideāls izlaidums būtu ar īsu svinīgo daļu, kurā ātri tiek pasniegti atestāti un nebūtu garu uzrunu no skolas vadības puses. Man nepatīk izlaiduma pasākumi, kuri ievelkas stundām gari. No dāvanām pati noderīgākā man šķiet nauda, jo tad varēšu nopirkt tieši to, ko pašam gribas nevis kāds cits ir izvēlējies. Pēc svinīgās daļas noteikti būs svētku maltīte kopā ar vecākiem un krustvecākiem, bet vakarpusē ar prieku došos uz kādu viesu namu, kur notiks ballīte kopā ar klasesbiedriem līdz pat rīta gaismai.”
Liene Cīrule saka: „Manam izlaidumam ir jābūt klasiskam un svinīgam – ar iespēju gremdēties atmiņās par skolas laiku, pateicību vecākiem un skolotājiem, ar baltām meitenīgām kleitām. Es negribētu vilkt princešu vai dāmu kleitas, kādas tagad daudzi izvēlas – tās nav manā gaumē. Pēc svinīgās daļas gribētu pasvinēt savā skolā, savā klasē, dejot valsi un pastaigāties pa parku, fotografēties. Par dāvanām neesmu domājusi, bet zinu, ka ļoti gribētu saņemt ziedus, daudz ziedu. Varbūt arī kaut ko simbolisku, kas paliktu piemiņai no skolas? Uzskatu, ka šī ir īstā reize svinīgam noskaņojumam.”
Santa Ivdre saka: „Būtu jauki, ja tas nebūtu nogurdinošs pasākums (svinīgā daļa noteikti nedrīkst būt pārāk gara), mugurā velku tādu kleitu, kura man patīk – ērta, bez liekiem kruzuļiem un spīguļiem, kājās ērtas kurpes, jo ilgstoša stāvēšana vienmēr sagādā lielas problēmas. Ideālajā variantā varētu būt kopā viss kurss, jo izlaidums nav tādi individuāli svētki, bet gan šķiršanās no ilggadēja kolektīva. Dāvanas izlaidumā neuzskatu par vajadzīgām, jo paši svētki ir kā dāvana. Protams, saņemt ziedus ir patīkami. Tā īsi sakot, izlaidumā galvenais ir justies priecīgam, tā lai nav steigas un nogurdinošas gaidīšanas. Lai svētki paliek atmiņā kā priecīgs notikums.”
