1.jūlijā leģendārās Imantdienas koncerts

1.jūlijā pirmoreiz Dzintaru koncertzālē notiks leģendārās Imantdienas koncerts- Liepājas simfoniskais orķestris satiksies ar grupu “Autobuss debesīs”, kuras līderis ir Imanta Kalniņa dēls Marts Kristians Kalniņš. Grupas dalībnieki kļūs par simfoniskā orķestra sastāvdaļu jau koncerta pirmajā daļā, kurā skanēs Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija (1973) – leģendārs opuss, kas Latvijas klasiskās mūzikas apvārsni paplašināja rokmūzikas virzienā un kopš tā laika ir vairāku paaudžu kulta skaņdarbs, kā arī Latvijas kultūras kanona mūzikas sadaļas divpadsmitnieka sastāvdaļa. Soliste būs ar izcilu dramatisku talantu apveltītā dziedātāja Ieva Parša, kura līdz šim šo simfoniju ar lieliem panākumiem atskaņojusi diriģentu Imanta Rešņa un pasaulslavenā Nēmes Jerves vadībā. Dzintaros pie diriģenta pults būs Liepājas orķestra jaunais mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala – ar dabisku diriģenta instinktu apveltīts, ļoti talantīgs jaunietis, kurš jau vairākos koncertos aizvadītajā sezonā spējis pierādīt savu varēšanu izvērstas formas darbu organizēšanā un varējis neikdienišķi aizraut gan mūziķus, gan klausītājus.

Koncerta otrajā daļā klausīsimies Imanta Kalniņa mūziku, kas 2006. gadā nāca klajā grupas “Autobuss debesīs” albumā “Imanta Kalniņa dziesmu spēles” (vai atceraties diska vāciņa noformējumu ar sveicienu The Beatles un seržantam Peperam?!). Tās būs dziesmas no izrādēm “Lilioms”, “Princis un ubaga zēns”, filmām “Elpojiet dziļi”, “Emīla nedarbi, “Maija un Paija”, “Piejūras klimats” un “Sprīdītis”, kā arī no animācijas filmām “Kabata”, “Laimes lācis” un “Zaķīšu pirtiņa”. Aranžējumus grupai un orķestrim veicis Valmieras teātra mūzikas daļas vadītājs Emīls Zilberts, grupas “Autobuss debesīs" bundzinieks un līdzdibinātājs (kopā ar Martu Kristianu) 1998. gadā. Līdzās Martam Kristianam Kalniņam stāsies īpatnās un fascinējošās balss īpašniece Paula Dukure.

Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija laikam ir viens no retajiem Latvijas simfoniskās mūzikas paraugiem, kas neprasa komentārus – tik ļoti iederīga tobrīd likās ideja par simfoniskās un rokmūzikas sintēzi. Pēc pirmatskaņojuma 1973. gada 20. aprīlī maestro Leonīda Vīgnera vadībā simfonija kļuva par vairāku paaudžu kulta skaņdarbu. Tikai retais zināja, ka simfonija tolaik skanēja ne gluži tā, kā autors bija iecerējis. Imanta Kalniņa romantiskās attiecības ar amerikāņu dzejnieci Keliju Čeriju manifestējās, iekļaujot Kelijas dzejas rindas simfonijas ceturtajā jeb noslēguma daļā. Padomju varai nelikās pieņemamas ne šādas attiecības, ne šādas dzejas izmantošana – nāca norādījums pārstrādāt simfonijas finālu, līdz ar to izveidojās gredzenveida kompozīcija: simfonijas ceturto daļu, kas lielā mērā izpaudās kā pavadījums iecerētajai vokālajai līnijai, vainagoja pirmās daļas skarbās reminiscences. 90. gados vairs nebija šķēršļu simfoniju reanimēt pirmatnējā veidolā – oriģinālversijas pirmatskaņojums notika Detroitā (ASV) 1997. gada 29. maijā pasaulslavenā igauņa Nēmes Jervi vadībā. Solo dziedāja Petija Kouinora, kuru dzirdējām arī simfonijas Latvijas pirmatskaņojumā Imanta Rešņa un Liepājas simfoniskā orķestra lasījumā 1997. gada 18. novembrī Lielajā ģildē.

Biļešu cenas: 5 - 25 LVL
Biļetes: Biļešu paradīzes kasēs un internetā.