Koncerta centrālā intriga ir Jura Karlsona jaundarbs – Trešā sonāte klavierēm. Līdzās Karlsonam divi 20. gadsimta pirmās puses avangardisti: amerikāņu komponists, skaņu mehāniķis, "Bad Boy of Music", sieviešu endokrinoloģijas pētnieks, mūzikas aprakstnieks, radiosignālu meistars Džordžs Anteils un krievu komponists, īpatnas harmoniskās sistēmas izveidotājs, Maļēviča draugs, futūrisma adepts un visnotaļ nepelnīti pusaizmirsts skaņumākslas novators Nikolajs Roslavecs.
Juris Karlsons saka: "Trešā sonāte klavierēm jau sen tika solīta manam draugam mūzikā, izcilajam pianistam Jurim Žvikovam. Četrdaļīgā sonātes cikla iecere veidota pēc kontrastu principa. Skaņdarba dramaturģiju rosinājušas mūsdienu pasaules realitātes galējās izpausmes, kas robežojas gandrīz ar neprātu: naids – ilgas, nežēlība – sapņi, kari – vīzijas, nākotnes paredzējumi. Un šī dramatiskā karuseļa vidū – apmulsis cilvēks. Pats savas pasaules veidotājs…?"
Sonātes četrām daļām doti gan tradicionāli tempu apzīmējumi itāliski, gan nosaukumi latviski: "Laikmets", "Dvēsele", "Deja", "Liktens".
Džordžs Anteils
Amerikāņu avangardists Džordžs Anteils mēdza saukt sevi par "klasiskās mūzikas slikto zēnu". Viņa kaislība bija 20. gadsimta 20. gadu Parīzes publikas kaitināšana ar skaņdarbiem, kas skaniski atveido mehānisku ierīču darbošanos. Otrā vijolsonāte ir kontrastu pilna – vietumis tā atbalso Anteila iecienīto mehānismu trokšņus, vietumis zīmē košas kabarē ainas, savukārt noslēgums kā rotaļīgs rūķīšu karamaršs aizved pavisam pasakainās iztēles ainavās.
"Japāņu laikmetīgā romantiķa Toru Takemicu skaņdarbs "Orions" ir ļoti skaists, vietumis skrjabinisks, sapņains līdz bezgalībai," stāsta muzikologs Orests Silabriedis. "Te var runāt par futūrismu nevis industriālā, bet astronomiskā nozīmē – cilvēks mēģina pieskarties Visuma bezgalīgumam, mēģina aptvert zvaigžņu neaptveramo daudzumu un tos miljardus kilometru, kas vismaz pagaidām pieejami tikai mūsu skatienam, bet ne fiziskajai klātbūtnei. Piebildīsim, ka Orions ir viens no skaistākajiem ziemeļu nakts debesu zvaigznājiem, kura vizītkarte ir trīs līdzāsstāvošas zvaigznes, tā sauktā Oriona josta."
Nikolajs Roslavecs
Nikolajs Roslavecs ir viena no interesantākajām un daudzpusīgākajām personībām krievu 20. gadsimta pirmās puses mūzikā – viņš draudzējās ar futūristiem, publicēja tekstus futūristu žurnālos, tomēr vienlaikus nebija šī radikālas pārmaiņas sološā grupējuma pārstāvis. Roslaveca mūziku ievērojami ietekmēja Skrjabina meklējumi harmoniju modernizēšanā, savukārt pēc Pirmā pasaules kara Roslaveca darbos parādījās neoklasicisma elementi, kas liek domāt par Stravinska iespaidu. Nikolajs Roslavecs Ceturto klavieru trio komponējis 1927. gadā.
Koncertā uzstāsies mūziķi – Juris Žvikovs (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Sunepa (čells), savukārt video projekcijas veidos Roberts Rubīns.
Rudens kamermūzikas festivāla ietvaros 21. septembrī Spīķeru koncertzālē notiks koncerts "Futūrisms un modernisms". Koncerta sākums plkst. 19.30.
