Šis ir tikai viens no minējumiem kā 22. aprīlis varēja izskatīties pirms 300 gadiem. Bet vai gan tieši Lieldienu brīnumu laiks nav īstais mirklis, lai ļautos fantāzijas lidojumam un aizceļotu laikā? Iedomāsimies, ka mēs uzvelkam savas vienīgās goda drānas, sapošam bērnus, aicinām līdzi draugus un pavadām vienu dienu savā dzīvē 300 gadus senā pagātnē. Ļausim notikt savam Lieldienu brīnumam, kad pagātne satiekas ar tagadni, realitāte mijas ar fantāziju un vēsturiskais ar izdomāto.
Baroka orķestris Collegium Musicum Riga un baroka koris Collegium Choro Musici Riga jau ir pieredzējuši laika ceļotāji, un 18.gs. sākums viņiem ir ierasts gala mērķis.
Šoreiz viņi klausītāju vērtējumam vēlas nodot izcilā Rīgas Doma kantora Johana Valentīna Mēdera mūziku, kurš sava mūža pēdējos 19 gadus pavadījis Rīgā. Viņa Mateja pasija bijusi viena no tā laika populārākajiem sakrālās mūzikas darbiem, kura nozīmību apliecina fakts, ka tajā plaši tiek pielietoti tobrīd nesen ieviestie franču parauga instrumenti – baroka obojas, traversflautas un citi.
Senatnīgais un mūsdienīgais koncertā Ceļojums laikā 1701 – 2011 savīsies ne tikai ar mūzikas palīdzību, bet arī ar īpašo noskaņu, ko baznīcā radīs sveču gaismas, video instalācijas un tekstu tulkojumi, kuru saspēle tiks projicēta uz baznīcas sienas.
Tiekamies 22. aprīlī Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā plkst. 22.00!
Ir 1701. gada Lieldienas. Sirmgalvji, ģimenes ar bērniem un augstdzimušie Rīgas iedzīvotāji pulcējas Lielās Piektdienas dievkalpojumam. Baznīca ir pielijusi ar nomierinošu sveču gaismu, izgaismodama altārgleznu. Bērni apbrīnā veras uz krāšņo gleznojumu, trīcēdami brīnuma gaidās. Viņu vecāki klusi sarunājas, spriezdami par dāmu tērpiem pirmajās rindās. Sirmgalvji kavējas atmiņās par jaunības dienām. Jaunais kantors uzrakstījis ko nebijušu. Vai tā ir oratorija? Pasija? Pārdomas apraujas, jo kancelē nostājas mācītājs un aicina visus piecelties lūgšanai.
