Koncertā “Eiropas romantiķi”, pirmo reizi Latvijā, uzstāsies izcilākie jaunās paaudzes kamermūzikas interpreti no Austrijas, Lietuvas un Krievijas. Pēc vairāku gadu muzicēšanas Eiropas vadošajās koncertzālēs, kopīgā kamermūzikas projektā apvienojušies tādi izcili mūziķi kā austriešu vijolnieks Johanness Fleišmans, krievu pianiste Magda Amara, soprāna balss īpašniece Ona Kolobovaite, Vīnē dzīvojošā vijolniece Daļa Dedinskaite un čellists Gļebs Pišņaks.
Viņu izpildījumā koncertā dzirdēsim tādus romantiskus kamermūzikas skaņdarbus kā Sezāra Franka Sonāte vijolei un klavierēm La mažorā (1886), kas komponēts kā kāzu veltījums slavenajam vijolniekam Eiženam Izaī un šīs sonātes melodiskums jau otro gadsimtu priecē klausītājus visā pasaulē.
Franču romantiskās mūzikas burvja Kamila Sensānsa daiļradei raksturīgs spilgts artistiskums un ekstraverti žesti, kuri ideāli iederas koncertskaņdarbos solistiem ar orķestri. Viņa skaņdarbs Introdukcija un Rondo Capriccioso la minorā, op.28 (1863) komponēti kā veltījums izcilajam spāņu vijolniekam Pablo Sarasatem. Skaņdarbā lieliski atklājas divas Sensānsa talanta brīnišķīgākās iezīmes: eleganto, dziedošo introdukcijas izteiksmību līdzsvaro virtuozie un žilbinošie rondo elementi.
Austriešu komponista Franča Šūberta skaņdarbs Impromts D.899 Nr.3 Sol bemol mažorā (1827) ir trešais no astoņu impromptu cikla un viens no visu laiku liriskākajiem klaviermūzikas šedevriem un Šūberta izcilā melodiķa talanta kārtējais pierādījums – melodijas bezgalīgā līnija harmonisko trijskaņu pavadījumā plūst mierīgi un nesatricināmi kā Donavas ūdeņi.
Roberta Šūmaņa – Trīs fantāzijskaņdarbi op.73 čellam un klavierēm (1849) sākotnēji bija iecerēti klarnetei ar klavierēm, taču mūsdienās klausāmi gan čella, gan flautas un obojas interpretācijās. Cikla skaņdarbi veido vienotu koncepciju, Šūmanim sev raksturīgajā kompozīcijas manierē izmantojot tuvu tonalitāšu un līdzīgu motīvu tehnikas.
Vācu komponists Fēlikss Mendelszons-Bartoldi savas dzīves laikā radījis astoņus krājumus ar dziesmām bez vārdiem, katrā no tiem iekļaujot sešus skaņdarbus. Klavierēm 19. gadsimta Eiropā kļūstot aizvien populārākām, šie Mendelsona skaņdarbi guva plašu popularitāti to salīdzinoši vienkāršā rakstības stila un melodiskās izteiksmības dēļ. Pats komponists, kad uzrunāts skaņdarbus pārvērst par īstām dziesmām un piemeklēt tām tekstus, sacījis: “Tas, ko mana mīļā mūzika pauž, ir nevis pārāk nenoteikts un tamdēļ vārdos tērpjams, bet gan pārāk skaidrs un tamdēļ vārdos neizsakāms.” Šajā koncertā dzirdēsim trīs Mendelszona Dziesmas bez vārdiem.
Lai gan ģeniālā Franča Šūberta iecienītākais vārdu meistars bijis Gēte, laikabiedri runājuši, ka viņš izcilā dziesmā spēj pārvērst arī pašus viduvējākos dzejoļus. Salīdzinoši lielās komplicētības dēļ Šūberta dziesmas viņa dzīves laikā neiemantoja pelnīto popularitāti, taču nu komponists tiek uzskatīts par visu laiku izcilāko dziesminieku. Koncertā dzirdēsim piecas Franča Šūberta dziesmas - “Serenāde” (1826), “Mūzikai” (1817), “Forele” (1817), “Svētība” (1816),“Tu esi miers” (1823). Serenāde” Šekspīra vārdiem stāsta par rīta burvību. “Mūzikai” apdzied skaņu mākslas cēlo sūtību. “Forele” brīdina jaunavas par puišu viltību. “Svētība” atklāj 19 gadus jaunā komponista skatījumu uz paradīzes jēdzienu. “Tu esi miers” veldzē dvēseli un mierina garu.
Vēlīnā romantisma perioda komponista Riharda Štrausa operas tiek atskaņotas visā pasaulē, savukārt simfonisko darbu “Tā runāja Zaratustra” par ģeniālu un aizvien aktuālu atzinis slavenais režisors Stenlijs Kubriks. Komponista talants spilgti izpaužas arī kamermūzikas žanros – koncertā dzirdēsim divas Riharda Štrausa dziesmas – “Rīts” ar Džona Henrija Makeja vārdiem, kas ir komponista veltījums savai sievai Paulīnei kāzu jubilejā un “Visu dvēseļu diena”, kurā tiek dziedāts par senu mīlestību, kura sniedzas aiz šīs saules robežām.
Programmu noslēgs pasaulslavenā austriešu simfoniķa Gustava Mālera dziesma “Esmu zudis pasaulei” (1901), kas ir trešā no pieciem cikla “Rikerta dziesmas” skaņdarbiem. Tajā komponists abstrahējas no laicīgās pasaules, dzīvojot “savā paradīzē, savā mīlestībā, savā dziesmā”.
Biļetes uz koncertu pieejamas visās Biļešu Paradīzes tirdzniecības vietās un internetā www.bilesuparadize.lv.
4.oktobrī plkst. 19.00 koncertzālē Lielā ģilde izskanēs šī rudens romantiskākais kamermūzikas koncerts kurā baudīsim skaistākās Franča Šūberta, Fēliksa Mendelszona-Bartoldi, Roberta Šūmaņa, Kamila Sensānsa, Gustava Mālera un citu izcilu Eiropas romantisko komponistu meistardarbus.
