Atklājot jaunu koncertsezonu, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA kopā ar vēsturisko pūšaminstrumentu ansambli “Stadt-Hautboisten Riga” piedāvā doties muzikālā ceļojumā uz Francijas “Saules karaļa” Luija XIV (Louis XIV, 1638–1715) galmu, ko mūzika piepildīja no rītausmas līdz saulrietam. Luija XIV un viņa Versaļas galma žilbinošā ekstravagance kļuvusi par simbolu veselam laikmetam, kuram vēsturnieki devuši nosaukumu “Le Grand Siècle” (franču: “Diženais gadsimts”).
Pils kapelas izveicīgākie dziedoņi un instrumentālisti kuplināja ne vien reliģisku ceremoniju norisi, kurās piedalījās karaliskā ģimene, bet arī galma ikdienu. Tāpat citi Eiropas valdnieki, aristokrāti un garīdzniecības pārstāvji šajā laikā labprāt vēlējās dzirdēt muzikālu pavadījumu ēdienreizēs un dzīrēs, tāpēc galmos mūzika bija pašsaprotama daļa no dzīvesveida.
Francijas karaļa Luija XIV galmā darbojās aptuveni 35 koka pūšamo instrumentu mūziķi, turklāt vairākums no viņiem bija obojisti. Karaļa galma komponists un diriģents Žans Batists Lullī (itāļu: Giovanni Battista Lulli, franču: Jean-Baptiste Lully, 1632–1687) rakstīja īpašas partitūras jaunam instrumentam – obojai, ko bija ieviesuši galma meistari Žans I Hoteters (Jean I Hotteterre, ap 1605 – ap 1691) un Martēns Filidors (Martin Philidor, ap 1600–1659). Jaunizveidotais instruments bija tembrāli labskanīgs, izsmalcināts un kolorīts. Šīs īpašības ietvertas obojas oriģinālnosaukumā franču valodā “hautbois”, kas tulkojumā nozīmē “augstais, skaļais koks”.
Vēlāk, 18. gadsimtā, oboja izvirzījusies par vadošo mūzikas instrumentu Eiropā, ar savu maigo skanējumu atklājot baroka mūzikai raksturīgo smalkumu. Solo instrumentiem sacerētas baroka svītas kļuva par pieprasītu mūzikas formu 18. gadsimtā – tajās tika iekļautas dažāda veida dejas, kā arī tās varēja būt veltītas kādam vēsturiskam notikumam.
Franču baroka laikmeta meistari Marēns Marē (Marin Marais, 1656–1728), Žans Batists Lullī, Žans Marī Leklērs (Jean-Marie Leclair, 1697–1764) un Fransuā Kuperēns (François Couperin, 1668–1733) ir tikai daži no izcilākajiem 17. gadsimta komponistiem, kuru radošajā mantojumā īpaša vieta atvēlēta tieši svītai. Arī angļu ērģelnieka un baroka mūzikas komponista Henrija Pērsela (Henry Purcell, 1659–1695), vācu komponista Johana Kaspara Ferdinanda Fišera (Johann Kaspar Ferdinand Fischer, ap 1656–1746) daiļradē atrodamas svītas franču stilā, jo abi autori bija studējuši pie ievērojamā franču meistara Žana Batista Lullī.
Vēsturisko koka pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga” ir vienīgais šāda veida ansamblis Baltijā. Koncertā “Le Grand Siècle” tiks atskaņots labākais, kas radīts šādam sastāvam.
Uz koncertu Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA aicināts ikviens interesents!
Biļešu cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR; studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR; skolēniem – 0,50.
Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.
Uzziņas pie Ievas Andžānes, zvanot pa tālruni (+371) 67 357536 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Piektdien, 2017. gada 6. janvārī, plkst. 19:00 Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) ar koncertprogrammu “Le Grand Siècle” uzstāsies vēsturisko pūšaminstrumentu ansamblis “Stadt-Hautboisten Riga”, aicinot baudīt 17. gadsimta franču karaļa Luija XIV galma labāko komponistu skaņdarbus.
