Hugo, Uga, Uģis

Vai Tu esi laba mamma?

Mātes diena ir emocionāli īpašas mīlestības svētki, kuros aizdomājamies par to, cik katram no mums īpašs cilvēks ir mamma, par to, kādas attiecības ar mammu ir šobrīd. Mātes diena ir diena, kurā būt kopā ar vecākiem un ļauties šai vispašaizliedzīgākajai no mīlestībām – mātes un bērna.

Situācijas ģimenēs ir ļoti dažādas, skaidrs, ka ideāls nav neviens, tāpēc Mātes dienas laikā sazinājāmies ar psiholoģi Līgu Liepiņu un uzdevām viņai 10 jautājumus par bērnu attiecībām ar mammu.

Cik gadu vecumā vajadzētu pārraut „nabassaiti” ar mammu?
Šis ir sarežģīts jautājums, jo nav atbildams viennozīmīgi. Emocionālā nabassaite ir jāpārrauj pamazām, taču bērns ar mammu vienalga ir īpaši saistīts visu mūžu un pilnībā šī saikne nepazudīs nekad. Svarīgi ir katrā vecumā dot bērnam atbilstošu brīvību, piemēram, kad bērns mācās staigāt, nav nepieciešams sargāt viņu no katra iespējamā kritiena, savukārt 16 gadu vecumā nebūtu loģiski aizliegt doties uz ballītēm kopā ar draugiem. Jo lielāks aug bērns, jo vairāk savas brīvības viņam nepieciešams. Būtiski ir, lai vecāku un bērnu starpā valda veselīgas attiecības. Ja pret trīsgadīgu bērnu vecāki izturas kā pret zīdaini, patiesībā viņam tiek nodarīts pāri, jo netiek dota iespēja bērnam attīstīties un augt.

Katrai mammai gadās brīži, kad viņa izsaka frāzi: es esmu slikta mamma, jo... (nopēru bērnu, sakliedzu u.t.t.). Kāda tad ir laba mamma?
Mammai nav jābūt perfektai, jo tādu mammu nemaz nav, bet mammai ir jābūt pietiekami labai. No dažādām situācijām mācās gan mamma, gan bērns – ja ir gadījies sakliegt uz bērnu viņu, šāda situācija māca, ka dzīve ir daudzveidīga un mēdz būt arī stresa situācijas. Svarīgi ir, lai mamma pareizi reaģē, lai atzīst pati savas kļūdas, atvainojas, pārrunā ar bērnu situāciju, tas viņam mācīs godīgumu un atklātību, spēju analizēt notikušo. Laba mamma spēj rūpēties par bērnu, uzlikt viņam noteiktas robežas, atbalstīt, būt emocionāli tuva, atzīt arī savas kļūdas. Der atcerēties, ka (īpaši maziem bērniem) ja mamma ir labā noskaņojumā, priecīgs būs arī bērns.

Šobrīd šāda situācija ir daudzās ģimenēs: bērni ir lieli, devušies strādāt citā valstī, bet mamma palikusi mājās. Kā mammai likt justies vajadzīgai nevis atstātai?
Viss atkarīgs no tā, cik emocionāli tuvas attiecības ģimenē bijušas iepriekš. Bet kopumā mammas jūtas vajadzīgas, ja viņas zina, kas notiek bērnu dzīvē, ja abpusēji notiek dalīšanās informācijā par notiekošo. Būtiski ir zvanīt mammai biežāk nekā tikai dzimšanas dienā un dažos svētkos, bet komunicēt arī ikdienā, par sadzīviskām lietām, nepazaudēt saikni.

Kurš ir labākais vecums, lai kļūtu par mammu?
Emocionāls briedums katrai sievietei var pienākt nedaudz citā vecumā. Gribētos, lai sieviete ir gatava kļūt par mammu tad, kad tam ir gatavi abi topošie vecāki, lai šī ir kopīga gatavība, nesavtīga motivācija. Ir dažādi plusi un mīnusi kļūšanai par vecākiem gan ļoti agrīnā, gan lielākā vecumā. Ja bērns ir gribēts, mamma viņam ir gatava.

Ja pusaudzis baidās uzticēties mammai, baidās runāt par kutelīgiem jautājumiem, kā viņam pārvarēt sevi un sākt uzticēties mammai?
Ja pusaudzim nav uzticēšanās mammai, ar varu sevi uz to noteikti nav jāpiespiež. Mammas ir dažādas, ja viņa mulst pat žurnālā lasīdama par seksu, visticamāk, mamma nebūs labākais padomdevējs un sarunu biedrs savam bērnam par intīmiem jautājumiem. Šādā situācijā labāk bērnam atrast citu uzticības personu, pieaugušo, kuram viņš uzticas, ar kuru var atklāti izrunāties. Pie tam vecāki ne vienmēr ir labākie padomdevēji, jo viņiem piemīt dabiska vēlme bērnu pasargāt, tāpēc situācijas mēdz uztvert pārspīlēti. Bērnam uzticēšanās ir jāmāca jau no agrīna vecuma, tad tā laika gaitā tikai pilnveidosies un pusaudžu vecums ne ar ko neatšķirsies no citiem.

Kā rīkoties, ja mamma pieauguša bērna dzīvē jaucas šķietami par daudz?
Ir jāsarunājas! Pieauguši bērni liek robežas arī vecākiem. Bērnam ir jāuzklausa mamma, bet nav obligāti jādara tā, kā viņa saka. Iespējams, mammai nepieciešams pateikt tieši: „Es jūtos slikti, ja Tu zvani man plkst. 9:00 no rīta sestdienā. Es Tevi mīlu, bet nezvani man, lūdzu, 25 reizes diennaktī!” Tai ir jābūt atklātai sarunai, kurā jāatceras arī par mammas rīcības iemesliem. Varbūt mamma jūtas vientuļa, garlaikojas vai par kaut ko bažījas? Iespējams, mammu var iesaistīt kādās aktivitātēs, kas novērsīs šīs sajūtas, aizpildīs viņas laiku citādi.

Kur ir robeža starp bērna izlutināšanu un mīlestības izrādīšanu?
Mīlēt bērnu nekad nevar par daudz. Drīzāk jautājums ir par disciplīnu, robežu nospraušanu. Skaidrs, ka nevar izpildīt visas bērna iegribas, katrā vecumā ir jāievēro noteiktas robežas, ko bērns nedrīkst pārkāpt, viņam jāuzņemas atbildība un jāizjūt sekas par savu rīcību, ja to ir izdarījis. Vecākiem nevajadzētu pakļauties bērna čīkstēšanai, nepirkt veikalā visu, ko viņš grib, lai tikai mazais nomierinās. Nereti tas ir vecāku pacietības jautājums. Nedrīkst ieslīgt arī galējībās – visatļautībā vai pilnīgi nekā neļaušanā. Protams, reizēm vecāki var izpatikt kādai bērna vēlmei, bet tai nevajadzētu kļūt par ikdienu. Tajā pašā laikā ir būtiski atcerēties, ka ar glāstiem, mīlestību un labiem vārdiem nevienu bērnu izlutināt nevar. Bērnam ir jāzina, ka vecāki viņu mīl.

Vai mammas visus savus bērnus mīl vienlīdz stipri?
Es domāju, ka jā. Taču mīlestība pret katru bērnu ir arī nedaudz citāda, jo katrs bērns ir ar atšķirīgu raksturu, temperamentu. Reizēm uz kādu no bērniem vecāki dusmojas biežāk, bet tas nenotiek tāpēc, ka mīlētu viņu mazāk, drīzāk viņš pēc dabas ir trakulīgāks, nepaklausīgāks. Teksts par to, ka mamma kādu bērnu mīl vairāk, biežāk gan dzirdēts no greizsirdīgiem bērniem, kas savstarpēji jūt konkurenci. Mīlestību jau nemaz nevar tā nosvērt vai salīdzināt.

Dzirdēts, ka mammām audzināt meitas ir viegli, bet, ja aug puika, būs jāsaskaras ar virkni grūtību. Vai meitas un dēli jāaudzina dažādi?
Esmu dzirdējusi arī tieši pretēju viedokli, ka dēlus audzināt ir viegli. Pēc rakstura puiši nereti ir asāki, taču vecākiem nav jāsatraucas, ka viņi var palikt stāvoklī, pretēja situācija ir ar meitenēm. Katrs bērns ir citāds un neuzskatu, ka tajā ir kāda nozīme dzimumam, vairāk gan raksturam un mātes bērnu tuvībai, saderībai.

Kā radīt Mātes dienas sajūtu mammai?
Katrs bērns pats savu mammu zina vislabāk un zina, kas viņu iepriecinātu vsivairāk. Šajā dienā būtu vērtīgi pateikt mammai, ka mīli viņu, ka viņa ir īpašāka par visām citām pasaules mammām. Iesaku padarīt šo dienu mammai īpašu, dot viņai atelpu no ikdienas. Iesaku šo dienu pavadīt kopā ar mammu, neaprobežojoties vien ar īsu telefona sarunu. Diena ir piemērota kopīgai laika pavadīšanai, sarunām, atmiņām par bērnību. Uzdāviniet mammai Mātes dienā kopīgi pavadītu laiku!

Jaunākie raksti