Zane Šmite – Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja Zāļu vakara mākslinieciskā vadītāja saka: „Līgo svētkos saule atrodas savā visaugstākajā zenītā, tā dod milzīgu enerģiju dabai un cilvēkiem. Zālītēm un ziediņiem šajā laikā piemīt ļoti liels spēks. Šajos svētkos cilvēkiem noteikti ir jādodas pie dabas, jākur ugunskurs un jādzied dziesmas, jādejo.”
Jāņu siers, alus – auglības un spēka simbols
Jāņus vispār var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Jāņos būtiska ir auglība un saule. Īsti Jāņi sākas ar dziesmām – mūsu folklorā ir simtiem un pat tūkstošiem Līgo dziesmu, kuras agrāk pirmie esot sākuši dziedāt gani, lai ātrāk sagaidītu svētkus. Gatavošanās svētkiem sākas jau agri – ne tikai ar sētas sakārtošanu, bet arī alus darīšanu un siera siešanu, kas ir saimnieka un saimnieces ziņā. Sieru vienmēr sēja apaļu, lai tas simbolizētu auglību. Savukārt pašu brūvēts alutiņš ir kā spēka un pārticības simbols.
Būtiskas šajā naktī ir Jāņu zāles
Salasītās zāles pēc tam žāvēja un uzskatīja, ka arī ziemā tās ir noderīgas – lopiņu barošanai slimību laikā. Šis esot īstais laiks arī dažādu zālīšu vākšanai tējām, jo tad tās būs īpaši bagātīgas un aromātiskas, cilvēki agrāk ļoti ticēja, ka Jāņos plūktām zālītēm piemīt dziedniecisks spēks. Jāņos plūktas pīlādžu zaru slotiņas esot izmantotas, piemēram, pirtī, kad kāds saslimis. Daudzie ziedi un augi Līgo svētkos nepieciešami arī vainagu vīšanā – vainags ir kā maģisks aplis, kas valkātāju pasargā no slimībām un likstām. Ar vainagiem rotā arī telpas un govis. Neaizstājams telpu dekors šajā reizē ir bērzu meijas, bet aizsardzībai pret sliktajiem gariem telpās tiek nesti arī pīlādžu zari, spēkam un pārticībai – ozolu.
Arī līdz mūsdienām dažviet Latvijā vēl saglabājusies tradīcija aplīgot
Cilvēki pulcējas un staigā no sētas uz sētu, dziedot dziesmas, dāvājot viens otram Jāņu zāles un mielojoties ar sieru un alu, saimniekiem tiek vēlēta laime un laba raža, veselība un svētība. Notiek savstarpēja apdziedāšanās, kas allaž izvēršas jautra un ir kā koķetēšana starp puišiem un meitām.
Jāņuguns Līgo naktī simbolizē saules aizstāšanu
Jāņuguns izgaismo laukus no saules rieta līdz lēktam, lai ne mirkli nepaliktu bez gaismas. Jāņuguns tiek uzskatīta par šķīstu, tā veicinot veselību un auglību. Agrāk Jāņuguni dedza iespējami augstākā vietā vai kārts galā, lai tā apspīd iespējami plašāku teritoriju.
Šajā naktī arī agrāk bijusi pieļaujama erotiska vaļība
Jāņu nakts ir brīnumu nakts, tā ir maģiska, ne jau velti tieši šajā naktī uzzied papardes zieds, par kuru nostāsti klejo no paaudzes paaudzē, taču tikai nedaudziem esot izdevies šo brīnumu ziedu ieraudzīt. Tiem, kas ieraugot papardes ziedu, tiekot viss, ko viņi vēlas, tas uzzinot daudzus noslēpumus. Atrasto ziediņu esot jāieliek kurpē vai kur citur, kur svešām acīm zieds paliek neredzams. Šajā naktī arī agrāk bijusi pieļaujama erotiska vaļība.
Jāņu tradīcijas laika gaitā nedaudz mainās, kā jau visi svētki arī šie kļūst mazliet komerciāli, skaļāki un modernāki. Kādi tad ir pavisam īsti latviski Jāņi?
