Izstāde veidota ar mērķi rosināt diskusiju par ģimenisko vērtību saglabāšanu Latvijā un apmeklētājiem sniedz iespēju iepazīties ar 12 grāmatām, kas atklāj emocionālus Latvijas dzimtu stāstus un savieno paaudzes cauri laikiem. Izstādes atklāšanu apmeklēja gan tās dalībnieki, gan lūgtie viesi, tajā skaitā tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā Zbigņevs Stankevičs, Kārina Pētersone, Einārs Repše, Ramona Umblija u.c.
Darbs pie izstādes veidošanas ildzis vairāk nekā pusgadu. Pēc tam, kad konkursa kārtībā izvēlēti izstādes dalībnieki – dzimtas no visas Latvijas –, projekta komanda strādājusi pie katras ģimenes stāsta ietērpšanas mūsdienīgi estētiskā formā. Par katru dzimtu tapis video stāsts, kuru iespējams noskatīties, noskenējot QR kodu uz ekspozīcijas stendiem. Savukārt, sadarbībā ar mākslinieci Tatjanu Raičiņecu katrai grāmatai izveidota unikāla vizualizācija, atspoguļojot tās saturu attēla formātā.
“Mūsdienu digitālajā laikmetā iesaistīt jaunāko paaudzi un bērnus grāmatu lasīšanā paliek aizvien grūtāk, tāpēc mums ir svarīgi paraudzīties uz grāmatu pasauli ar jaunu, citādu skatījumu. Pacelt grāmatu jaunā līmenī, ļaujot grāmatai kļūst par vēsturiskas dzīvesziņas fragmentu, dzīvesstāstu un likteņu spoguli, dzimtas līdzgaitnieku un izziņas avotu nākamajām paaudzēm. Bērns parasti ir kā spogulis, kas atdarina pieaugušos. Redzot viņu interesi par grāmatām un literatūru, arī bērns lasīs grāmatas, turklāt tas notiks dabiski, bez piespiešanas vai pamudinājuma. Ļoti svarīgi, ka dzimtas grāmatu izpēte, izziņa palīdz pievērst literatūrai un lasīšanai jaunus cilvēkus, bērnus, jauniešus, kuriem šīs grāmatas ļauj gan uzzināt savu vectētiņu piedzīvojumus, gan arī iepazīt lasīšanas burvību,” pasākumā minēja projekta “Bibliotēka” vadītāja Laima Zēmele.
“Valsts esam mēs – Latvijas ģimenes un dzimtas. Paaudžu paaudzēs Latvijā informācijas nesējs ir bijusi grāmata – tā ļauj nodot uzkrāto dzīvesziņu bērniem un mazbērniem. Katrs domājošs cilvēks apzinās literatūras un grāmatu nozīmi personības izaugsmē, rakstura veidošanā, kā arī saprot lasīšanas emocionālo un profesionālo vērtību. Tāpēc esmu ārkārtīgi priecīgs un pateicīgs par iespēju, ko mums sniedz šīs dzimtas, – sastapties ar viņu paaudzēs krāto mantojumu, ieskatīties likteņu līkločos, domās un norisēs. Šī mūsu bankai ir ļoti nozīmīga un tuva izstāde, jo skar vienu no svarīgākajiem Baltic International Bank sabiedrības atbalsta virzieniem, proti, literatūru,” savu komentāru par izstādes nozīmību sniedz “Baltic International Bank” galvenais akcionārs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs.
Izstādē apskatāmas gan grāmatas, kuras izdotas salīdzinoši nesen, gan tādas, kas glabā informāciju par 400 gadus senu dzimtas vēsturi. Piemēram, Ansviesuļu-Egļu dzimtas grāmata “Divas sarunas” stāsta par patiesiem notikumiem, ko piedzīvojuši dzimtas vīrieši – par izdzīvošanu karos, bēgļu gaitām un cerībām uz atgriešanos. Savukārt Dobeļu dzimtas grāmata “Gramzdas zēns” apraksta autora, Arvīda Dobeļa, mūža pirmos 26 gadus, kad Latvija piedzīvoja piecas dažādas valsts iekārtas.
Tāpat izstādē skatāmas grāmatas, kurās apskatīta Latvijā zināmu cilvēku dzīve. Siliņu dzimtas grāmata “Sava ceļa gājējs” atspoguļo pirmā latviešu kartogrāfa Matīsa Siliņa dzīvi un viņa devumu Latvijai. Savukārt, Vesmaņu dzimtas grāmata “Klausieties pagātnes soļos” iepazīstina ar Latvijas Republikas pirmās Saeimas priekšsēdētāja, diplomāta, Jelgavas pilsētas galvas Fridriha Vesmaņa atmiņām.
“Mūsu ģimenes stāsts mums ir iemācījis, ka cilvēku veido viņa zināšanas, godīgums, neatlaidība un ģimeniskums. Tādēļ šo stāstu vēlējāmies izstāstīt arī citiem,” sacīja Vesmaņu dzimtas pārstāvis Ansis Bazons.
Vairākas ģimenes pievērsušās savas dzimtas pētīšanai. Kozuļu dzimtas pārstāvis Jāzeps Kozulis grāmatā “Vienkārša cilvēka atmiņas” apzinājis 5800 savas dzimtas pārstāvjus astoņās paaudzēs, bet Mālmaņu dzimtas grāmata “Mālmaņu ciltsgrāmata” aptver ģimenes ciltsrakstus no 1600. līdz 1938. gadam. Pateicoties pēcteču cītībai un pašaizliedzībai, grāmata vēlāk papildināta ar informāciju līdz pat 2000. gadam. Arī Kansku dzimtas grāmatā “Возвращение к источникам” apkopoti dzimtas radu raksti – no saknēm līdz kuplajiem atzariem.
Izstādē atspoguļotas arī vairākas garīga satura grāmatas, kas ģimenēm sniegušas mierinājumu un atbalstu grūtos laikos. Rudoviču dzimtas grāmata “Lyugšonas un dzīsmes katōlim” piederēja izstādes dalībnieces, Ilgas Rudovičas, tēvocim, un pēc Otrā pasaules kara bija viņa spēka avots, atrodoties Vācijā un ASV. Savukārt, Bīriņu dzimtas svarīgākā grāmata un lielākais dārgums ir 1898. gadā izdotā Bībele latviešu valodā, kas pārmantota no paaudzes paaudzē. Lai varētu iepazīt šo dzimtas relikviju, ģimenes bērni un mazbērni iemācījušies lasīt vecajā drukā.
“Šo pasākumu gaidīju jau no rudens, kad uzzināju, ka mana grāmata ir izvēlēta izstādei. Biju pārsteigta un saviļņota. Uz īpašiem panākumiem necerēju, jo grāmata ir veca un necila. Bet šo pieteikumu nevarēju uzrakstīt bez asarām, jo tāda ir mūsu dzīves vēsture. Man prieks, ka uzdrošinājos pieteikties izstādei, jo tādējādi šī grāmata it kā turpina savu tālo ceļu, pat pēc mana onkuļa aiziešanas,” min Rudoviču dzimtas pārstāve Ilga Rudoviča.
Izstādē apskatāmas arī grāmatas, kuras iedvesmojušas pēctečus iet senču pēdās. Tā, piemēram, Ketneru dzimtas grāmata “L. van Bēthovena uvertīras četrrocīgai klavieru spēlei Hugo Ulriha (1827–1872) apdarē” atrasta mūziķa Ernesta Ketnera mantās, kļūstot par dzimtas relikviju. Iedvesmojoties no tās un ģimenes likteņa, arī viņa mazmeita, Alise Ketnere, kļuvusi par mūziķi. Garozu dzimtas grāmatā “ALA 50 līdz LV 100” stāsta par Amerikas latviešu apvienību un viņu paveikto tās 50 gadu pastāvēšanas laikā.
Pošivu dzimtas grāmatas “Vēlējumi” saturu kopš 2017. gada radījuši cilvēki, kuri nav piederīgi Pošivu dzimtai, taču bijuši tai svarīgi un iedvesmojuši dzimtas ļaudis ar savu spēku un viedumu. Grāmatā iekļauti Latvijas prezidentu, ministru, skolotāju, mākslinieku un citu izcilu personību vēlējumi.
Izstāde līdz 2020. gada 2. februārim būs apskatāma LNB, no 6. februāra līdz 1. martam Liepājas latviešu biedrības namā, savukārt no 5. marta līdz 5. aprīlim – Latgales vēstniecībā GORS.
