Ir vairāki iemesli, kāpēc kāda valsts var izvēlēties nepiedalīties olimpiskajās spēlēs, un viens no galvenajiem ir attiecīgās valsts lielums.
Kāpēc dažas valstis nepiedalās olimpiskajās spēlēs?
Iemesli, kāpēc dažas no pasaulē esošajām valstīm nepiedalās olimpiskajās spēlēs, ir sarežģīti. Piemēram, tādas valstis kā Velsa, Skotija un Ziemeļīrija piedalās olimpiskajās spēlēs, taču tās piedalās Lielbritānijas komandas aizbildnībā. Vatikāns savukārt nav ANO dalībvalsts un tāpēc olimpiskajās spēlēs nepiedalās.
Citas valstis, piemēram, Somālilenda, nav oficiāli atzīta valsts. Tāpat kā daudzi ārzemju kazino online var pastāvēt, bet tajos neviens nereģistrēsies un nespēlēs spēles, ja vien kazino nebūs licence un droša spēļu politika. Tāpēc dažas valstis vienkārši nepiedalās, jo nepilda visus olimpisko spēļu noteikumus.
Valstis, kas netiek pārstāvētas
Šobrīd ir tikai trīs valstis, kuras olimpiskajās spēlēs nav pārstāvētas nekādā veidā. Tās ir Grenlande, Vatikāns un Kuveita. Vatikāns kā dalībvalsts nav Apvienoto Nāciju Organizācijas sastāvā, un tas ir tas, kas tai traucē piedalīties olimpiskajās spēlēs. Attiecībā uz Kuveitu situācija ir nedaudz sarežģītāka, jo šī valsts ir piedalījusies dažās olimpiskajās spēlēs.
Kuveitas Nacionālā olimpiskā komiteja tika izveidota 1957. gadā, un deviņus gadus vēlāk to atzina Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Tā rezultātā divi sportisti no Kuveitas piedalījās 1968. gada olimpiskajās spēlēs Mehiko. Turpmākajos gados sportistu skaits pieauga, un 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Maskavā piedalījās 56 sportisti, kas bija lielākais dalībnieku skaits no šīs valsts.
Pirms 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Riodežaneiro SOK apturēja valsts dalību, kā rezultātā valsts sportisti sacentās Neatkarīgo olimpisko sportistu grupā, kas startēja zem olimpiskā karoga. Valsts olimpiskā kustība tika apturēta 2015. gadā pēc tam, kad tā saskārās ar vairākām problēmām, lai saglabātu savu autonomiju, un galvenā problēma bija valdības sporta likumdošanas iejaukšanās.
Runājot par Grenlandi, šis apgabals nav Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis, tāpēc nevar piedalīties nozīmīgā pasākumā, ko organizē SOK. Tā rezultātā Grenlandes slēpotāji 1968., 1994., 1998. un 2014. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās zem Dānijas karoga. Tas nozīmē, ka sportistiem vismaz nav jāpalaiž garām olimpiskā pieredze, pat ja viņi to nevar darīt savas dzimtās valsts labā. Ice casino lv gan labprāt atbalsta savu spēlētājus no visas Latvijas.
Citas konkurējošās valstis
Ir dažas teritorijas, kas nesacenšas, jo tās netiek uzskatītas par valstīm, piemēram, Ziemeļkipa ir tikai daļēji atzīta valsts. Tas attiecas arī uz Abhāziju, kas saņem līdzīgu apzīmējumu. Somālilenda vispār nav atzīta valsts, tāpēc šī iemesla dēļ nevar piedalīties olimpiskajās spēlēs.
Dažkārt tas darbojas arī pretējā virzienā. Piemēram, Palestīnu kā valsti apšauba noteikta pasaules daļa, taču Starptautiskā Olimpiskā komiteja nav viena no tām un kopš 1996. gada ir atļāvusi tai izveidot komandu, kas piedalīsies olimpiskajās spēlēs. Kosova 2008. gadā pasludināja savu neatkarību no Serbijas, līdz beidzot 2016. gadā tai tika atļauts nosūtīt savu komandu uz olimpiskajām spēlēm.
Vēl viens pirmais notikums 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs bija bēgļu olimpiskās komandas klātbūtne. Protams, tehniski tā nebija valsts, bet tika izveidota, lai dotu iespēju sacensties tiem, kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ bija spiesti pamest savas mājas.
Tas, iespējams, atspoguļoja Pjēra de Kubertēna vēlmi, kad viņš, veidojot olimpiskos riņķus, sakot:”Balts fons, kura centrā ir pieci savijušies gredzeni: zils, dzeltens, melns, zaļš un sarkans. Tas simbolizē piecus pasaules apdzīvotos kontinentus, kurus apvieno olimpisms, bet sešas krāsas ir tās, kas pašlaik ir uz visu pasaules valstu karogiem.
Bija acīmredzams, ka franču pedagogs, kurš nodibināja Starptautisko olimpisko komiteju, vēlējās, lai pasaule ar sporta palīdzību būtu vienota, nevis sašķelta. Viņš neapšaubāmi būtu atzinīgi novērtējis lēmumu izveidot komandu no bēgļiem. Viņi bija ieradušies no Etiopijas, Sīrijas, Dienvidsudānas un Kongo Demokrātiskās Republikas.
Ne vienmēr viss ir vienkāršs ceļš
Lai gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja, aicinot valstis, kurām tā atļauj piedalīties olimpiskajās spēlēs, cenšas ieņemt pēc iespējas vienkāršāku nostāju, ne vienmēr viss izdodas tik gludi, kā varētu cerēt. Piemēram, pēc 2016. gada vasaras olimpiskajām spēlēm Gibraltārs pieprasīja tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs zem sava karoga, nevis kā Apvienotās Karalistes teritorija.
Gibraltārs vairākkārt bija iesniedzis pieteikumus piedalīties olimpiskajās spēlēs kā sava komanda, bet, tā kā tas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija, tā pieprasījumi vienmēr tika noraidīti. Izrādījās, ka iemesls, kādēļ SOK noraidīja Gibraltāra pieteikumus, bija fakts, ka Spānija vairāk nekā 300 gadus ir pretendējusi uz salas suverenitāti pār Lielbritāniju, un pati valsts uzskata, ka ir pienācis laiks to pārtraukt.
