* AMANDU ZIEMELI par izstādi “Zivs ar kājām” Rīgas cirka telpās (15.12.2018.–19.01.2019.).
Nominācijas pamatojums: “Amandas Ziemeles pagaidām retie pieteikumi ir reizē mulsinoši un intriģējoši manevri visai paredzamajā Latvijas glezniecības kordebaletā. Viņas gleznas ir kā rēcīgi laba, bet rupja anekdote – ar precīzu joka konstrukciju, ar brutāli noreducētu vārdu izvēli no šaura krājuma un atskabargainu sintaksi. Zivs ar kājām jeb ventastega curonica cirka ēkas ziloņu stallī spēj skatītājā radīt līdzīgu trauksmes, bezpalīdzības un smieklu kompleksu, kādu vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem ar līdzīgu drosmi, lakonismu un droši vilktu līniju uz monohroma fona raisīja jaunā gleznotāja Aija Zariņa,” skaidro mākslas kurators Kaspars Vanags.
“Izstādes darbi pārkāpj tradicionālās glezniecības robežas, jo aktīvi mijiedarbojas ar telpu un audeklu formātu, tuvojoties site specific attēlu mākslai,” papildina mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* ELĪNU BRASLIŅU par izstādi “Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas” galerijā “Micēlijs” (08.–23.11.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Māksliniece ļoti asprātīgos veidos aktualizē to pieredzi, kas saistīta ar sava ķermeņa un seksualitātes apjēgšanu jebkuros dzīves posmos. Sašūtas un atārdītas lelles, miniatūra apakšveļas atvilktnīte, ar ekspresīvām miniatūrgrafikām apdarinātas sērkociņu kastītes un citas filigrānās mizanscēnas pauž ļoti iejūtīgu un smalku pasaules izjūtu, kuras tiešums piesaka jaunus, spilgtus vaibstus līdzšinējos Latvijas feministiskās mākslas viļņojumos – sociāli svarīgu ideju paušanai Brasliņa radījusi mākslinieciski izteiksmīgu, savā daudznozīmībā intriģējošu mentālo telpu,” stāsta mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* SARMĪTI MĀLIŅU par izstādi “Asaras” galerijā “Alma” (23.11.2018.–23.01.2019.).
Nominācijas pamatojums: “Joprojām nepārspēta konceptuāli maigu metaforu meistare, kas rod arvien jaunus cilvēciskā trausluma un stikla materialitātes saspēles veidus, neiegrimstot lētā sentimentalitātē un neproducējot vispārzināmas klišejas (biežākie klupšanas akmeņi laikmetīgajā “vētru&dziņu” mākslā),” uzskata kritiķe Santa Mičule-Hirša.
* GINTU GABRĀNU par publisko projektu “Transrealitātes Zirgu ielā” un tā turpinājumu “SAN ofisu debesskrāpji” (16.–19.11.2018. / 07.12.2018.).
Nominācijas pamatojums: “Ginta Gabrāna atpazīstamības zīme ir ilgstoša un konsekventa interese par mākslas, zinātnes un jaunāko tehnoloģiju mijiedarbībām. Vērienīgie SAN projekti ar papildinātās realitātes opcijām piedāvā aizraujošu iespēju mainīt apkārtējo pasauli virtuāli, atceļot visas robežas. Projektu pievilcības spēks – perfekta vizualizācija ar fantastiskiem 3D objektiem – skulptūrām un levitējošām arhitektoniskām struktūrām. Autors neaizmirst arī ironiskus konceptuālus tekstus ar sapņus ierobežojošiem pieejama finansējuma cipariem reālajā pasaulē,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Inese Riņķe.
Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 14. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, mākslas kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī. Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros. Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
