Pensionāri galvenokārt sarunājas privātos nolūkos, tādēļ viņu sazināšanas paradumi visprecīzāk atspoguļo katram reģionam raksturīgo mentalitāti. Mobilo sakaru lietošanas dati rāda, ka saziņai atvērtākie un pretimnākošākie cilvēki dzīvo Latgalē. Vidēji mēnesī viens pensionārs Latgalē pa telefonu norunā gandrīz 154 minūtes. Savukārt lielpilsētas Rīgas iedzīvotāji vidēji mēnesī runā 126 minūtes jeb gandrīz par piektdaļu mazāk nekā latgalieši. Tradicionāli mazrunīgāki ir arī kurzemnieki, kuri telefonsarunām velta 133 minūtes mēnesī. Īpaši pensionāriem izveidotā Amigo Zemcenu tarifa pensionāriem dati liecina, ka zemgalieši runā vidēji 136 minūtes, bet vidzemnieki – 144.
«Mobilā telefona lietošanas paradumi lielā mērā ir mūsu ikdienas komunikācijas spogulis, turklāt izmērāms. Vienam patīk runāt gari un plaši, citi ir lakoniski un svarīgāko spēj pateikt dažos vārdos. Tomēr vissvarīgāk, lai mēs, par spīti laika trūkumam un citiem kavēkļiem, vienmēr atrastu laiku sarunai ar saviem mīļajiem. Lai atcerētos piezvanīt viņiem un pēc iespējas biežāk teikt, cik daudz mums viņi nozīmē, vienalga – vienā teikumā vai garākā sarunā,» mudina Amigo vadītājs Artūrs Freimanis.
Statistikas dati arī liek apšaubīt mītu, ka Latvijas iedzīvotāji visvairāk sarunām nododas garajos ziemas vakaros. Pensionāri visaktīvāk sazinājušies maijā un aprīlī – attiecīgi mēnesī norunājot 152 un 146 minūtes jeb divarpus stundas. Savukārt vismazāk runāts tieši gada vistumšākajā mēnesī decembrī, vidēji tikai 119 minūtes. Jāuzsver, ka izmaksas runāšanas paradumus neierobežo, jo Zemcenu tarifā pensionāriem iekļautas 350 sarunu minūtes.
Vai tiešām dažādos Latvijas novados dzīvojošo cilvēku raksturs un no tā izrietošie sazināšanās paradumi atšķiras, vai arī tas ir novecojis stereotips? Izrādās, ka atšķiras gan. Visrunīgākie ir latgalieši, bet lakoniskākie – rīdzinieki un kurzemnieki, apliecina arī mobilo sakaru operatora Amigo veiktais pētījums.
