"Festivāla mūzikas notikumi septiņu vasaru garumā ir bijis garš ceļš uz nupat atklāto Vidzemes koncertzāli Cēsis, kam būs svarīga loma ne tikai Vidzemes reģionā, bet visā Latvijā," norāda Juris Žagars. Pirmo reizi festivāla koncerti varēs norisināties jaunā un mūsdienīgā akustiskā koncertzālē, bet izcilo kino programmu varēs baudīt ar modernu digitālo projektoru aprīkotā kinozālē. Turklāt pirmo reizi festivāls piedāvās tik plašu un daudzveidīgu teātra programmu. Savukārt vizuālās mākslas sadaļas spektrs – no klasiskām līdz pārsteidzoši izaicinošām ekspozīcijām.
Festivāla atklāšanas pasākums 11. jūlijā koncertzālē Cēsis manifestēs festivāla būtību – kino, mākslas un mūzikas pasaules savstarpējo saspēli.
Šī gada festivāla īpašā personība būs pasaulslavenais lietuviešu izcelsmes amerikānis, par avangarda kino krusttēvu dēvētais mākslinieks, dzejnieks un režisors, cilvēks-leģenda Jons Meks. Atklāšanas pasākuma pirmajā daļā, 92 gadīgajam režisoram klātesot, tiks demonstrēta viņa dokumentālā filma Endija Vorhola dzīves ainas: draudzības un krustpunkti (1982). Šajā avangarda kino dienasgrāmatā dokumentēta popārta karaļa Endija Vorhola ikdiena, mākslas radīšanas process un vide, kas viņu iedvesmoja.
Jona Meka dzīvei un daiļradei veltītā retrospekcija tiks atklāta 11. jūlijā Cēsu alus brūzī, kur vizuālās mākslas ekspozīcijas uzmanības centrā būs Jona Meka mūža 91 notikums un tajos iesaistītie cilvēki. Savukārt Vidzemes koncertzāles Cēsis kinozālē katru festivāla sestdienu notiks Jona Meka filmu skate. 12. jūlijā festivāls aicina uz Jona Meka un kino pazinēja Viktora Freiberga publisko sarunu par avangarda lomu pagātnes un šodienas kultūras ainā.
Visu festivāla laiku Cēsu Izstāžu namā skatītājiem tiks piedāvāta latviešu klasiķes, gleznotājas Maijas Tabakas darbu izstāde, kuras ietvaros būs skatāmas gleznas no privātkolekcijām. Šī būs unikāla iespēja redzēt mākslas darbus, no kuriem daļa līdz šim nekad nav tikusi izstādīta publiski. Cēsu pils klētī būs skatāma mākslinieka Kristapa Ģelža lielformāta plastikāta glezna Mākslīgais miers IV. Savukārt Cēsu alus brūzī tiks izstādīta Artūra Puntes multimediālā instalācija Dzeja interjerā, kā arī Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa North by Northeast (Ziemeļi – Ziemeļaustrumi) – Latvijas paviljona ekspozīcija 55. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennāles izstādē (sadarbībā ar laikmetīgās mākslas centru kim?).
Jaunā koncertnama kinozālē skatītājiem būs unikāla iespēja noskatīties leģendārās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes veidoto kino mūziklu zelta izlasi (atklāšanas seanss 13. jūlijā ar Ernsta Lubiča filmu Viena stunda ar tevi, 1932). Tiks demonstrētas 13 filmas, kas tapušas laikā no 1932. līdz 1952. gadam un kļuvušas par kino mūziklu zelta klasiku. Seansi notiks otrdienas, ceturtdienas, piektdienas, sestdienas un svētdienas vakaros.
Viens no centrālajiem mūzikas notikumiem būs simfoniskās mūzikas koncerts Ravela Šeherezade un Štrausa varonis, kurā piedalīsies soprāns Kristīne Gailīte un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar savu jauno māksliniecisko vadītāju Andri Pogu pie diriģenta pults (25. jūlijs, koncertzāle Cēsis). Koncerta programmā – Morisa Ravela Jokdara rīta dziesma un vokālais cikls Šeherezade, kā arī Riharda Štrausa grandiozā simfoniskā poēma Varoņa dzīve. Jau citu vakaru koncertzālē klausītāji tiks aicināti uz Šveicē dzīvojošās latviešu pianistes Artas Arnicānes un Īlingas simfoniskā orķestra (Londona) koncertu Maskata tango un Elgara simfonija (26. jūlijs).
Kā katru gadu, koncerti skanēs arī Sv. Jāņa baznīcā. Ar Gruzijas dvēseli gruzīnu balsīs baznīcas velves piedziedās gruzīnu vīru grupa Iberi (12. jūlijs). Gaidīts notikums ir Ineses Galantes solokoncerts (18. jūlijs). Kamerkoris Stella Montis (Francija) baznīcā izdziedās Parīzes klaigas un Vaska klusās dziesmas (27. jūlijs). Savukārt Cēsu meža skolas izcilajā un klausītāju iemīļotajā kamerzālē paredzēts intīmāks mūzikas notikums – Dziesmu un romanču vakars, kas veltīts vienam no visu laiku izcilākajiem Latvijas basiem – dziedātājam Nikolajam Goršeņinam (19. jūlijs).
Savukārt Cēsu pils parka estrādē notiks Instrumentu koncertšovs (19. jūlijs).
Festivāla teātra programmā iekļautas četras skatītāju un profesionāļu atzītas Latvijas teātru izrādes. Koncertzāles skatuvi apdzīvos Liepājas teātra muzikālais dzīvesstāsts Piafa (režisore Laura Groza-Ķibere, 1. un 2. augusts), Nacionālā teātra Mollija saka jā! (režisors Pēteris Krilovs, 7. augusts) un Jūtu tektonika (režisors Mihails Gruzdovs, 9. augusts), kā arī Dailes teātra Vecpuiši un vecmeitas (režisors Regnārs Vaivars, 8. augusts).
Arī šogad gardēži un estēti aicināti uz gastronomisko performanci Cēsu alus brūzī. Nepieradinātās vakariņas turpinās... (12. jūlijs) apspēlēs 1,61803398875 - zelta griezumu, sauktu arī par dievišķo skaitli dabā -, mākslā, arhitektūrā, mūzikā, dizainā un arī gastronomijā.
Svinot savu astoto jubileju, šogad mākslas festivāls "Cēsis" notiks no 11. jūlija līdz 9. augustam. Turklāt festivāla veidotāji apliecina, ka tajā netrūks ne ierasto klasisko lietu, ne dažādu pārsteigumu.
