„„Brīvības ielas kultūras kilometru” 18. maijā esam plānojuši kā īpašu kultūras, mūzikas, un sadziedāšanās programmu, kas galvaspilsētas centrālo ielu skrējiena dalībniekiem, rīdziniekiem un pilsētas viesiem ļautu izbaudīt no cita - kultūrvēsturiska un izklaidējoša - skatu punkta. Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas vadmotīvs ir „Iesaisties!”, tādēļ pozitīvi, ka caur skrējienu un visām aktivitātēm uz Brīvības ielas caur vēsturiskā konteksta atrādīšanu, mums ir izdevies atrast veidu, lai rīdzinieki un pilsētas viesi būtu ne tikai vērotāji, bet paši kļūtu par dalībniekiem gan skrienot, gan dziedot, gan dejojot, gan atbalstot,” saka nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle.
„Brīvības ielas kultūras kilometru” simboliski ievadīs „Kultūras goda sardze” - aleja no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra līdz Brīvības piemineklim, kas būs atvēlēta simtiem koristu un dejotāju, lai godinātu Latvijas kultūru un atraktīvā veidā to pasniegtu skrējiena dalībniekiem no vairāk kā 60 valstīm. Ierastās militārās goda sardzes vietā pie Brīvības pieminekļa šoreiz būs simboliska un unikāla „Kultūras goda sardze” - mainoties un sveicot sportistus, dejotāji izvietosies laukumā pie Brīvības pieminekļa īpaši noformētā Lielvārdes joslu alejā.
Uz sadziedāšanos goda sardzes laikā tiek aicināti bijušie un esošie koristi, dejotāji un ikviens, kam tuvas latviešu tautasdziesmas - līdzjutēji, skatītāji un, protams, paši skrējēji, kas tajā brīdī skries garām goda sardzei. Atzīmējot Jāņa Cimzes 200. dzimšanas dienu, trīs sadziedāšanās koncertu laikā no plkst. 9.00 rītā līdz plkst. 14.30 pēcpusdienā ikviens aicināts pievienoties un izdziedāt Cimzes dziesmu krājumu „Dziesmu rota”. Sadziedāšanās programmas muzikālais vadītājs būs Juris Vaivods. Sadziedāšanās veidota trīs blokos – pa 75 minūtēm – plkst. 9.00, 11.30 un 13.00.
Savukārt pie Brīvības pieminekļa tiks veidots jauns Ginesa rekords - „Deja ar visvairāk trejdekšņiem.” Aicināti piedalīties deju kolektīvi no visas Latvijas – dalībniekiem lūgums ierasties tautas tērpos, tautu meitām jāņem līdzi trejdekšņi. Rekordā iespējams piedalīties ikvienam, kam mājās ir trejdeksnis. Rekordu iecerēts sasniegt plkst. 13.00, un rekorda dejas skaņdarbu izvēlēta dziesma „Saulītes peldināšana”, kas horeogrāfa Jāņa Ērgļa vadībā 18. maijā piedzīvos savu pirmatskaņojumu.
Elizabetes un Brīvības ielas krustojumā skrējējus un līdzjutējus izklaidēs „Nordea” skatuve, kurā no 1914. gada līdz 2014. gadam populārākās dziesmasi skanēs Intara Busuļa, Aijas Andrejevas, Aija Vītoliņas, Daumanta Kalniņa, Gintas Krievkalnas un Emīla Balcera izpildījumā. Programmā plānoti trīs koncerti ar identisku programmu, to sākums plkst. 09.00, 11.30 un 14.15.
Brīvības ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai atspoguļosies dažādi Brīvības ielas nosaukumi, kas mainījušies līdz ar varas maiņām dažādos laikmetos visa gadsimta garumā, kā arī ar dažādu performanču, vēsturisku citātu un publisko runu fragmentu atskaņošana ļaus dalībniekiem un skatītājiem iejusties dažādu vēsturisko laikmetu atmosfērā.
Pateicoties tehnoloģiju partnera „Lattelecom” risinājumam www.uzmundrini.lv, „Nordea Rīgas maratona” dalībnieki varēs saņemt savu līdzjutēju sveicienus uz lielā ekrāna Tērbatas un Brīvības ielas stūrī. Pateicoties čipu tehnoloģijai, skrējējiem adresētie sveicieni uz lielā ekrāna tiks pārraidīti brīdī, kad skrējējs tuvosies lielajam ekrānam uz Brīvības ielas. Aicinām sūtīt savējiem uzmundrinājumus, izmantojot vietni: www.uzmundrini.lv
Iekļaujoties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu programmā, „Nordea Rīgas maratonā” šogad nozīmīgu lomu spēlēs simboliskais „Brīvības ielas kultūras kilometrs” jeb jauns trases posms no Brīvības pieminekļa līdz Stabu ielai. „Kultūras kilometra” programmā iesaistīsies simtiem dažādu mākslinieku.
