Lielā ūdens iesvētīšana notiek gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas, un ticīgie glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā.
Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka Jēzus Kristus. Ūdens iesvētīšanas tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, par to kā pareizticīgie Latvijas Pareizticīgās Baznīcas arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devušies Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.
19. janvārī gan pareizticīgie, gan arī citu konfesiju ticīgie tiek aicināti uz Daugavmalu, kur visi, kuri to vēlas (ar noteikumu, ja to atļauj veselības stāvoklis), varēs gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas būs izvietotas pārģērbšanās vietas, kā arī tiks piedāvāta karsta tēja.
Ceturtdien, 19. janvārī, plkst. 13.00 iepretim Lielā Kristapa statujai, kas atrodas 11. novembra krastmalā, ar Rīgas un visas Latvijas Metropolīta Aleksandra svētību un Rīgas domes atbalstu notiks Lielā ūdens iesvētīšana Daugavā. Tādējādi Rīgā tiks atjaunota sena pareizticīgo tradīcija – ūdens iesvētīšana ūdenstilpnē Kunga Kristīšanas svētkos, informē Rīgas domē.
