Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām – notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Akmens mūsu kultūrā ir stipra materiālās un garīgās kultūras zīme, kam apliecinājumu redzam arī valodā – laukakmens, pamatakmens, dzirnakmens, upurakmens, dižakmens.
Kā pastāstīja Latvijas Bankā, pateicoties mākslinieka idejai un rūpīgam kaltuves darbam nu būs arī monētas akmens – jeb akmens monēta, kas savienos granītu un sudrabu vienotā mākslas darbā. Monētas aversa sudrabainajā lentē latvju rakstiem atbilstošā stilistikā iegravēts starojošs vārds Latvija. Monētas granīta kodols un uzlecošās saules stari simbolizē dzīvesprieku un ticību pamatīgumam.
Monētas nosaukums mūs vedina aizvēsturē – akmens laikmetā, kad Eiropā lielo sakārtošanās procesu rezultātā no zemes dzīlēm nākušās karstās magmas izmestie ieži (arī granīts) atdzisuši un veido mantiju jeb zemes garozu. Latvijā šie ieži gulst dziļi un pasargā no spēcīgām zemestrīcēm, tāpēc var apgalvot, ka mums ir drošs pamats zem kājām.
Apledojumi no Skandināvijas pakāpeniski stūmās lejup, uz dienvidiem, un līdz Latvijai atnesa arī nesamaltos lielos akmeņus, no kuriem visbrangākos dēvējam par dižakmeņiem. Tos rūpīgi sargājam, jo šiem lielajiem laukakmeņiem ir trejāda vērte: estētiskā kā latviskās ainavas rotai, zinātniskā un kultūrvēsturiskā. Mūsu senčiem dižakmeņi kalpoja par svētvietām, arī upurvietām, kam apkārt dziļš kultūrslānis, bet akmens virsmā nereti saglabājušās grafisku un reljefu rakstu zīmes, kuru kopums veido nozīmīgu aizlaiku informāciju.
Sudraba un granīta 1 lata monēta "Akmens monēta" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 7 000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 33.20.
Latvijas Banka laidusi apgrozībā viena lata piemiņas monētu "Akmens monēta", kuras ārējais sudraba gredzens ietver granīta disku. Tās grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs un ģipša modeli – Jānis Strupulis, informē Latvijas Bankā.
