Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende: "Kopt un lolot latviešu valodu, palīdzot to apgūt ikvienam, kurš to vēlas, ir viens no valsts pienākumiem. Latviešu valodas apgūšana ir pirmā prioritāte šī gada rīcības plānā, ieviešot dzīvē sabiedrības integrācijas politikas nostādnes, un es esmu gandarīta, ka konsekventi virzāmies uz mērķi – panākt saliedētu sabiedrību, kuras pamatā ir latviešu valoda. Tas nav pretrunā ar katra cilvēka tiesībām kopt un attīstīt savu kultūru un valodu. Latviešu valoda, kultūra un mazākumtautību kultūras kopā veido Latvijas kultūras daudzveidību."
Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments norāda, ka šobrīd ļoti ierobežotā apmērā tiek nodrošināti valsts piedāvāti latviešu valodas kursi. Atklātā konkursa ietvaros latviešu valodas kursi tiks nodrošināti jaunajiem imigrantiem. Iebraucēji uzskata latviešu valodas prasmi par svarīgu pamatzināšanu līmenī, bet, tā kā ar valsts iedzīvotājiem viņiem ir iespēja kontaktēties arī krievu valodā, tad trūkst motivācijas mācīties latviešu valodu.
Jauno imigrantu kopumu Latvijā (16 516 – pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem) veido cilvēki, kuri pēc 1992. gada ieceļojuši galvenokārt no postpadomju valstīm. Latvijā katru gadu legāli ierodas vidēji 2000 cilvēku. Latviešu valodas prasmes trūkums samazina jauno imigrantu iespējas uzlabot savu profesionālo izaugsmi, sekot līdzi norisēm valstī un līdzdarboties sabiedrības dzīvē.
Līdzekļus valodas kursiem nodrošinās Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Šī gada otrajā pusē fonda ietvaros latviešu valodas apmācības būs pieejamas arī Latvijas nepilsoņiem, kuru kopējais skaits Latvijā 2011.gadā veidoja 14% no Latvijas iedzīvotāju skaita (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem).
Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda programmas aktivitātes vērstas, lai jaunajiem imigrantiem palīdzētu ne tikai apgūt latviešu valodu, bet arī iepazīt vēsturi, sociālo un ekonomisko vidi, kultūras dzīvi. Tā kā saliedētas sabiedrības veidošanā būtiska ir arī uzņemošās sabiedrības loma, tad plānoti arī sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumi. Programma paredz apmācības valsts iestāžu darbiniekiem, vietējo pašvaldību pārstāvjiem, sociālajiem darbiniekiem, medicīnas personālam, NVO un starptautisko organizāciju pārstāvjiem un citiem speciālistiem darbā ar dažādu kultūru pārstāvjiem. Svarīgi ir atbalstīt NVO, kas vērstas uz jauno imigrantu integrācijas aktivitātēm.
Projektu iesniedzēji un to sadarbības partneri var būt valsts un pašvaldību iestādes, augstākās izglītības iestādes un NVO pārstāvji. Lai iepazīstinātu ar konkursa kārtību, šī gada 13. janvārī KM Eiropas Savienības fondu departaments Rīgā organizē informatīvo semināru. Plašāka informācija par semināru būs pieejama KM mājas lapā no 7. janvāra.
Kultūras ministrija (KM) šī gada 10. janvārī izsludinās atklāto konkursu latviešu valodas apguvei, kurā kā projekta iesniedzēji aicinātas valsts un pašvaldību iestādes, augstākās izglītības iestādes un NVO pārstāvji.
