Baltijas Asamblejas balva mākslā šogad piešķirta diriģentam Andrim Nelsonam par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslas popularizēšanā un par pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē.
Žūrijas pārstāve Inga Šteimane atzinusi, ka tieši Andris Nelsons vislabāk atbilda trim Baltijas Asamblejas balvas nolikumā minētajiem kritērijiem. "Viņš ir talantīgs, un viņa īpašā muzikalitāte tiek cildināta visos iespējamos veidos. Andris Nelsons izveidojis veiksmīgu karjeru, ko apliecina viņa starptautiskie sasniegumi. Turklāt viņš patiešām popularizē Baltijas valstis, Latviju. To apliecina Birmingemas simfoniskā orķestra mājaslapā rakstītais, ka šis "latvietis ir muzikalitātes pērle"," žūrijas komisijas sēdē vērtējot pretendentus, uzsvēra I.Šteimane.
Baltijas Asamblejas balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To piešķir režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu māksliniecisku sniegumu pēdējo triju gadu laikā.
Savukārt Baltijas Asamblejas balva literatūrā šogad pasniegta lietuviešu filozofam Arvīdam Jozaitim (Arvydas Juozaitis) par grāmatu "Rīga – civilizācija nevienam" (2011). Žūrijas loceklis Danielus Mušinsks (Danielus Mušinskas) uzsvēris, ka Lietuva jau vairākus gadus centās iegūt balvu literatūrā un ir gandarījums, ka beidzot tas ir izdevies. "Jozaitis nav klasisks prozas rakstnieks. Viņa pieeja ir jauna, negaidīta mākslinieciskai publicistikai. Tas ir negaidīti un interesanti," pauda D.Mušinsks.
Savukārt balvu par sasniegumiem zinātnē saņēma profesors Andress Ilmars Kasekamps (Andres Ilmar Kasekamp) no Igaunijas par grāmatu "Baltijas valstu vēsture" (2010). Žūrijas pārstāvis Andris Sprūds atzinis, ka šim darbam ir ne tikai augsta zinātniskā vērtība. "Šī grāmata uztur Baltijas konceptu dzīvu. Tā aicina uz mums pašiem skatīties nevis kā uz atšķirīgām nācijām, bet tādām, kurām ir daudzi saskarsmes punkti. Turklāt šī grāmata nes Baltijas valstu dzīvo vārdu pasaulē. Un tas ir šīs balvas mērķis," norādīja A.Sprūds.
Ikgadējā Baltijas Asamblejas balva ir nodibināta 1994. gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Balvai iesniegtos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē attiecīgās jomas eksperti, kuri kopā veido Baltijas Asamblejas balvas žūrijas komiteju un tās sastāvā ir deviņi cilvēki katrā Baltijas valstī.
24. novembrī Tallinā Baltijas Asamblejas 30.sesijas ietvaros svinīgā ceremonijā pasniegtas 2011. gada Baltijas Asamblejas balvas mākslā, literatūrā un zinātnē, informē Saeimas preses dienestā.
