Šī gada festivāla tēma bija "Pilsētas stāsti". Festivāla kopēja koncepcija tika realizēta deviņās programmās, ieskicējot īpašās šī gada festivāla iezīmes – vienota valsts svētku sajūta, aktīvāka jauniešu un augstskolu līdzdalība objektu veidošanā, inovatīvi tehnoloģiski meklējumi gaismas objektu izveidē.
Visvairāk "Staro Rīga" objekti apmeklēti 18. novembrī
Festivālu šogad apmeklēja vairāk apmeklētāju kā iepriekšējā gadā, visapmeklētākā festivāla diena bija valsts svētku svinību diena 18. novembrī, kad uguņošanu vien noskatījās vairāk kā 30 000 skatītāju, informē festivāla organizatori.
Ik dienas festivāla informācijas centri un "Rīga 2014" brīvprātīgie Gaismas ziņneši izdalīja vairāk kā 20 000 festivāla apskates karšu un brošūru, daļa apmeklētāju ieradās ar internetā iegūtu informāciju par festivāla objektiem. Festivāla apmeklētāji izteikuši pārdomas, ka vienā vakarā visus festivāla objektus nav iespējams apmeklēt.
Šajā gadā festivāls kļuvis plašāks
Šogad festivāla konkursa programmā tika iekļauti 22 gaismas objekti, kas ir Rīgas domes finansēti un izvēlēti konkursā. Tos raksturoja radoši meklējumi tehnoloģiju pielietojumā interaktīvu gaismas objektu veidošanā, tie bija dažāda mēroga, daudzveidīgi, kā arī tehnoloģiskajā risinājumā vairāk nekā iepriekšējos gados tika izmantotas video projekcijas.
Pirmoreiz "Staro Rīga" programmā tika iekļauts gaismas strūklaku uzvedums ar šim objektam īpaši sacerētu mūziku. Šogad Latvijas krāsās iegaismojās Ministru kabineta un Saeimas ēka, Rīgas pils torni rotāja apsveikumi valstij dzimšanas dienā. Jau kopš pirmā festivāla gada Latvijas karogs rotāja Latvijas televīzijas ēku, pie daudzām iestādēm tika izvietotas sveces, kas iekļāvās pilsētas noformējumā ar dzīvajām ugunīm.
Šogad pirmo reizi notika starptautiska radošā darbnīca "Riga 2014 Think Tank", kurā Latvijas augstskolu studenti starptautiski atzītu mākslinieku vadībā ģenerēja idejas, kā ar radošām pieejām un interaktīvu objektu izveidi uzlabot gaisotni Rīgas tumšajās vietās. Šī radošā platforma turpinās regulāru domāšanas un kopīgu ideju ģenerēšanas procesu nākamo festivālu sagatavošanas gaitā.
Festivāla "Staro Rīga" kopējās izmaksas tiek lēstas ap 400 000 latiem, no kuriem Rīgas dome piešķīrusi aptuveni trešo daļu – 140 000 latus. Pārējo finansējumu veido sponsoru, sadarbības partneru, informatīvo atbalstītāju, akciju organizatoru ieguldījums.
Gaismas festivālu "Staro Rīga" rīko Rīgas dome. Šogad festivāla organizēšanu nodrošina Eiropas kultūras galvaspilsētas rīkotāji, Nodibinājums "Rīga 2014", jo "Staro Rīga" aktivitātes tiks iekļautas 2014. gada programmā.
Noslēdzies ceturtais gaismas festivāls "Staro Rīga". Laikā no 17. līdz 20. novembrim bija apskatāmi 80 objekti, kuros vairāk kā 100 mākslinieku dalījās savās pārdomās un vērojumos par pilsētu, piedāvājot savus gaismas stāstus.
