18. novembri par sev ļoti nozīmīgu salīdzinoši biežāk atzīst vīrieši, latvieši, kā arī pierīgā un lauku teritorijās dzīvojošie, pēc nodarbošanās – vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, cilvēki ar augstākiem personīgajiem ienākumiem, kā arī ļaudis no lielākām ģimenēm (4 cilvēki un vairāk).
Nepavisam nav nozīmīgs, 18. novembri neatzīmē/nesvin salīdzinoši biežāk nepilsoņi, krievi un cittautieši, kā arī Rīgā dzīvojošie.
5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
37% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem 18. novembri pavada, apmeklējot 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (karaspēka parāde; salūts utt.), savukārt trešdaļa (34%) to izmanto kā parastu brīvdienu. 29% vēro 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā, savukārt ceturtā daļa (21%) svin svētkus kopā ar radiem, draugiem.
Salīdzinoši biežāk apmeklē 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē (karaspēka parāde; salūts utt.) gados jaunāki cilvēki (18-29 gadus veci), kā arī skolnieki/studenti.
Kā parastu brīvdienu 18. novembri salīdzinoši biežāk izmanto krievi un cittautieši. Savukārt televīzijā 18. novembrim veltītos raidījumus salīdzinoši biežāk vēro latvieši, lauku teritorijās dzīvojošie, kā arī ļaudis no Vidzemes un Zemgales.
16% aptaujāto atzīst, ka neatzīmē 18. novembri.
18. novembri, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, par sev ļoti nozīmīgu atzīst 38% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kuri atzīst, ka vienmēr vai gandrīz vienmēr atzīmē/svin 18. novembri. Trešā daļa (33%) 18. novembri atzīst par mazāk nozīmīgu un atzīmē/svin tikai dažkārt, savukārt 23%-iem Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem 18. novembris nepavisam nav nozīmīgs, viņi to neatzīmē/nesvin. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.
