Svinīgie Lāčplēša dienas pasākumi sākās jau no rīta pulksten 9, kad Rīgas Domā notika ekumeniskais dievkalpojums, bet vēlāk sekoja vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos.
Dienas gaitā vairāki simti dažāda vecuma un tautību cilvēku bija pulcējušies pie Brīvības pieminekļa, lai vērotu Rīgas garnizona vienību militāro parādi.
Īsu uzrunu parādes laikā teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, kam sekoja valsts himnas atskaņošana. Viņš aicināja visus klusu pieminēt tos, kas atdevuši dzīvību par Latviju. "Vakarā iededziet mājās sveces un pastāstiet saviem bērniem, kas šī ir par dienu un kādēļ tā Latvijai ir nozīmīga," sacīja Bērziņš. Viņš atgādināja, ka Lāčplēša dienā tiek godināti visi tie karavīri, kuri atdevuši dzīvību Latvijas vārdā. "Pirms 92 gadiem latvju armija, pārsvarā 17‒20 gadu veci puikas, cīnoties ar Bermonta armiju, bija neapturami, un 1919. gada 11. novembrī Rīga bija brīva," teica Bērziņš. Uzrunas nobeigumā prezidents uzsvēra, ka valstij ir nākotne, ja nākamajās paaudzēs patriotisma jūtas ir dzīvas un svētas.
Uz parādi bija sapulcējušās visas valsts augstākās amatpersonas, kuras Brīvības pieminekļa pakājē nolika ziedus, tādējādi godinot par Latvijas neatkarību kritušos karavīrus.
Dienas laikā ziedi tika nolikti arī Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa.
Savukārt vakarpusē prezidents, premjers Valdis Dombrovskis un citas amatpersonas piedalījās Lāčplēša dienas noskaņu pasākumā Rīgas pils pagalmā un piemiņas svecīšu nolikšanas pasākumā pie Rīgas pils mūra.
