Anda, Andīna

Tukuma Mākslas muzejā atklās Ilzes un Alberta Pauliņu izstādi „Divatā”

Aptverot hronoloģiski plašā laika posmā tapušos darbus, izstāde parāda gan katra autora rokraksta un tēmu attīstību, gan savstarpējo ietekmju un atšķirību zonu.

Ilzei un Albertam kopīgā ir tikpat daudz, cik atšķirīgā. Pateikt, kurš ir bijis tā vai cita impulsa, paņēmiena iniciators, ir teju neiespējami. Jādomā, ka, strādājot cieši blakus, idejas pārklājas, savstarpēji papildinās un bagātinās.

Jau kopš agrīnajiem darbiem abi mākslinieki parāda sevi kā pārliecinošus reālistus. Dažādos daiļrades posmos tas var būt abstrahējošāks, nosacītāks (Albertam), vai uz krāsu laukumu ritmizētas saspēles balstīts (Ilzes agrīnie darbi).

Abus vieno reliģiskās tēmas izmantojums. Tā Alberta glezniecībā ir aktuāla jau kopš agrīnajiem darbiem, kad augšāmcelšanās vai svētā vakarēdiena sižeti tika smalki iešifrēti pirmajā acu uzmetienā konvencionālās ainavās vai nosacītās klusajās dabās. Par šo darbu iespējami sakrālo nozīmi liecina zelta vai sudraba krāsas izmantojums, atsevišķas ikonogrāfiskas u.c. tikai zinātājiem nolasāmas detaļas. Savukārt Ilzei šīs tēmas kļūst aktuālas 1990. gadu sākumā. Atsakoties no līdzšinējās ornamentalizētās krāsainības, jeb kā pati māksliniece saki, no formas pašmērķības un draudiem dominēt pār saturu, sākumā top darbi par individuālas atklāsmes tēmām, vēlāk – virkne pasūtījumu darbi.

Pēdējo gadu gleznas paradoksālā kārtā rāda, ka mākslinieki ir it kā apmetuši savstarpēju loku. Šobrīd Alberta ainavās un klusajās dabās sakrālas norādes nav, vai ja ir, tad minimālas. Turpretim Ilzei ainavas par Tatru kalnu tēmu ir tikpat smalki sakrāli iešifrētas, kā Alberta agrīnie darbi. Pat ja pirmajā brīdī šķiet, ka tās ir tikai konkrēto vidi fiksējošas, skatu monumentalitāte apvienojumā ar zināšanām par viņas glezniecību, nekļūdīgi liek tajās saskatīt atklāsmi un nedalītu jūsmu par Dieva visuresošo klātbūtni.

Abu mākslinieku līdzšinējā daiļrades dinamika rāda, ka arī turpmāk no viņiem var gaidīt neparedzētus pārsteigumus.

Ilze Pauliņa (1954, dzimusi Fjodorova). Beigusi Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu (1981), Rīgas augstāko Reliģijas zinātņu institūtu (2000). Izstādēs piedalās kopš 1979. gada, līdz šim sarīkojusi 27 personālizstādes. Šobrīd strādā par pasniedzēju Tukuma Mākslas skolā.

Alberts Pauliņš (1948) ir viens no aktīvākajiem un redzamākajiem Tukuma māksliniekiem. Beidzis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas koktēlniecības nodaļu (1970), Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1982). Izstādēs piedalās kopš 1978. gada, līdz šim sarīkotas vairāk kā 30 personālizstādes.

Ilzes un Alberta izstādi "Divatā" papildina buklets ar mākslas darbu reprodukcijām un īsām autoru biogrāfijām. Tā izdošanu atbalsta Tukuma Novada dome.

Izstāde apskatāma Tukuma Mākslas muzejā (Harmonijas ielā 7, Tukumā) no 7. janvāra līdz 4. martam.

Jaunākie raksti