Elizabete, Liza, Līze, Betija

Ielīgošanas pasākums ar folkloras kopu Rāmupe

Katlakalna Tautas nams, folkloras kopa "Rāmupe" un bērnu folkloras kopas dalībnieki aicina uz ielīgošanu Sauliešu pilskalnā Katlakalnā.

"Sanāksim 15.jūnija, plkst 18.00 Katlakalna (Pļavniekkalna) svētvietā, Sauliešu kalnā ielīgot. Aicināti it visi, kas vēlas iejusties siera vārīšanas mākslās, saprast, kā tiek sadarināts ugunsrats. Visi, kuri vēlas kopā ar mums iekurt mazu pirmsjāņu ugunskuru, un kopā sadziedāt skaistās līgotnes un atcerēties un apgūt Jāņu laika rotaļas," tā folkloras kopas "Rāmupe" pārstāve Gunta Saule.

Gadu no gada tiek gaidīts Jānis atnākam, ar ziedainām kājiņām, ar sieriem, alu, košu dziedāšanu un naktīs mirdzošu uguņu vizmu. Nāk Jānis visu gadu, bet atnāk tik Jāņu vakarā, Vasaras saulesgriežu vakarā. Pašā vasaras vidū. Tas ir īpašs laiks dabā, pilnzieds, mirklis pirms ziedi birst. Mirklis pirms pārziedēšanas. Nedēļu pēc Jānu nakts nāks Pēteris un nesīs jau zāles un lapas, ne vairs ziedus. Saule Vasaras saulgriežu pilnzieda laikā arī ir pilnziedā - pusdienā, visaugstāk debesu jumā, vistālāko un ilgāko ceļu mēro no ausmas līdz rietam.

Mēs, ļaudis, pat būdami pilsētnieki un nedzīvodami tuvu dabā, šo spilgto un īpaši mirdzošo laiku nevaram pavadīt tāpat vien - mēs tai laikā svētam, atkal svētam, iezīmējam. Ierakstam savā emocionālajā un jūtu pasaulē, ja citādi ne. Ja dziļāk, - ierakstam to savā dievapziņā, smalkākajā maģiskākajā, neizstāstāmākajā sajūtā un maņā. Mēs nākam vainagos rotājušies un jāņa zāļu pušķiem rokās - ziedu un ozolu vainagos, nākam ugunīgām sirdīm Jāņuguņus iedegt, nākam arī Mīļmāras veltes - alu un sieru baudīt. Arī it kā skumjās, nostaļģiskās Jāņu dziesmas, līgotnes izdziedāt. Ievirmot dabas un saules ritējumā, ziedošajās, reibinošajās smaržās.

Jāņu laika svētīšana ir bagāta arī daudzo rituālo darbību dēļ - viena īsā Jānu nakts ir ne tikai dabas maģijas un smalku sajūtu pilna, bet arī darbošanās bagāta. Un daudz kas jāiespēj, jāpagūst, jāpaveic jau līdz tam, līdz svētku sākumam - gan alus jāsadara, gan siers jāsasien. Mēs visi mācāmies daudz ko no tā mūsdienās, ko mūsu senči zinājuši un saskaņoti apguvuši no paaudzes paaudzē. Mums nākas daudz ko varbūt palēnām atcerēties, daudz ko mācīties no jauna. Bet, ja vēlamies savas tautas stiprumu vairot, ja vēlamies paši šai tautas spēkā veldzēties un stiprināties, mums nav citas izejas - mums ir tās senās zināšanas jāatgūst, jāapgūst no jauna.

Jaunākie raksti