Dzīves un mīlestības mākslinieka Vilipsōna darbu smalkajās līnijās slēpjas sievietes dvēseles pazinējs un kaislīgs mīlētājs. Viņš atzīst, ka īsās, krājumā apkopotās dzejas rindas ir kā mākslinieka dzīves stenogramma.
Par grāmatu "Sumpurņa suneti" Vilipsōna stāsta: "Tie ir manu mobilā tālruņa īsziņu teksti, sākumā tos saucu par haikām, tomēr tas īsti neatbilda formātam. Ideja par grāmatu pieder literatūras zinātniecei Andrai Konstei, man nebūtu ienācis prātā apkopot šīs dzērumā rakstītās rindas. Tās taču tomēr ir tikai īsziņas. Un Sumpurnis esmu es pats."
Kā grāmatas ievadā raksta Nora Ikstena: "Viņš prot ne vien ļaužu, bet arī putnu un zvēru valodu, draudzējas ar vāveri, oposumu, dzer rudzsulas, pīpē ķiršlapas. Dažrīt skrien kā vējš un kā miets atduras, daždien viegli pūš kā liega brīze, dažnakt maigi glāsta kā silts rietenis. Un kad sumpurnis no augšas veras atvarā, tad redz – nav tur nekāda nezvēra, ir tikai sumpurņa sirc."
Vienlaikus ēverģēlīgs un elēģisks piedzīvojums, protams, ar paša mākslinieka ilustrācijām.
