Nedēļas nogalē 13. Starptautiskais Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls

Piektdienas vakarā izcilā čehu ērģelnieka Pāvela Kohouta izpildījumā būs klausāma vācu un čehu ērģeļmūzikas labākie paraugi. Dzirdēsim gan slaveno vāciešu Johana Sebastiana Baha un Johannesa Brāmsa kompozīcijas, gan čehu komponistu Antonīna Dvoržāka un Josefa Kličkas skaņdarbus.

J. S. Baha mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas un viņa darbi vērtējami kā pasaules mūzikas šedevri. Būdams virtuozs ērģelnieks, Bahs daudz un visu mūžu arī komponējis ērģelēm. Būtu vajadzīga teju vai diennakts, lai visus viņa darbus nospēlētu. Tamdēļ nav pārsteigums, ka ērģelnieki viņa mūziku dēvē par savu “dienišķo maizi”. Baha ērģeļmūzikas ietekme spēcīgi atbalsojas arī J. Brāmsa opusos. Brāmss, kā atskaņotājmākslinieks Baha darbus bieži iekļāva savā koncertrepertuārā, taču, atšķirībā no sava priekšteča, vācu romantisma pārstāvja daiļradē, kuru veido gan simfoniskā mūzika, gan izsmalcināti kamermūzikas opusi un vokālā lirika, darbi ērģelēm ir drīzāk izņēmums.

Čehu komponists, vijolnieks un diriģents, Josefs Klička mūzikas vēsturē savu vārdu ierakstījis arīdzan kā ērģeļspēles virtuozs un modernās ērģeļimprovizācijas tradīciju ieviesējs čehu mūzikā. Viņa daiļrades krāšņākās lappuses saistāmas tieši ar mūziku ērģelēm, to apliecina arī viņa dēvēšana par ērģeļmūzikas simfoniķi. Folkloras un romantisma idejas krāšņi savijas arī cita čehu skaņraža, Antonīna Dvoržāka mūzikā. Liepājā Žigmonda Satmāri pārlikumā ērģelēm skanēs šī meistara pēdējās, devītās simfonijas „No Jaunās pasaules” fināls, kas lieliski apliecinās Liepājas slavenā instumenta neizmērojami plašās iespējas atskaņot pat simfoniska vēriena skaņdarbus.

Sestdienas koncerta programmā ērģelniece Ilona Birģele šoreiz apvienojusies skanīgā duetā ar soprānu Inesi Romancāni. Dzirdēsim tādu izcilu komponistu darbus kā D. Bukstehūde, J.S. Bahs, V.A. Mocarts, L. Vjerns, I.Riše un R. Dubra.

Ilona Birģele dzimusi Madonā, un pirmos soļus mūzikā spērusi Varakļānu mūzikas skolā. 1995.gadā iestājusies Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas koledžā klavieru specialitātē, fakultatīvi apgūstot arī ērģeļspēli. Bakalaura grādu ērģeļspēlē ieguvusi Ligitas Sneibes vadībā, bet maģistra studiju programmā studēusi pie prof. Tālivalža Dekšņa. Savu meistarību Ilona papildinājusi pie vairākiem izciliem pedagogiem Enshedes Mūzikas konservatorijā, Zviedrijas Starptautiskajā Ērģeļu akadēmijā, Zalcburgā, Amsterdamā, Leipcigā un citur. Ilona Birģele no 2004.-2006.gada bijusi Latvijas Ērģelnieku ģildes valdes locekle un projekta Sv.Jēkaba Katerāles ērģelēm-100 vadītāja. Ērģelniece regulāri piedalās starptautiskos konkursos un festivālos, kocertējusi Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Holandē, Vācijā, Šveicē, Zviedrijā. Aktīvi  koncertē Rīgā, tostarp Rīgas Domā, kā arī citās Latvijas pilsētās. Regulāri muzicē ar koriem un ievērojamiem solistiem Latvijā un ārpus tās. Kopš 2013. gada  Ilona ir ērģeļu dueta Riga Organum Duo dalībniece.

Pēc čehu ērģelnieka Pāvela Kohouta un mūsu pašu talantīgās Ilonas Birģeles koncertiem sekos vēl seši skanīgi pasākumi, no kuriem trīs notiks arī Kuldīgā, 19.septembrī. Festivāla dienās, no 12. līdz 20. septembrim, dzirdēsim lielisku ērģeļu skanējumu Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē un Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīcā, vairāk kā desmit pasaulē atzītu un izcilu mūziķu sniegumu, būs iespēja ieskatīties ērģeļu un ērģeļmūzikas vēsturē, kā arī sajust ērģeļmūzikas nozīmi mūsdienu modernajā kultūrā.

Biļetes uz visiem festivāla koncertiem pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Skolēniem, studentiem, pensionāriem ir atlaides. Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja koncertos bez maksas.