Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!
/ Kornēlijā Apškrūma /
*****
Pie mātes bērns, pie sava bērna māte:
nav laimes lielākas! Nav citu jūtu,
Kas augstākas kā mātes gudrība,
Kas stiprākas par mātes jūtām būtu.
/ Jānis Poruks /
*****
Laime ir ligzdā, kur daudz bērnu,
kur draudzīgi dala azaidu
un kopīgi pārdzīvo bēdas un priekus.
Un, ja jūs tam neticat, paklausieties
gavilējošās putnu balsīs,
kas atskan plaukstošā pavasara mežā.
/ Kārlis Skalbe /
*****
Reiz jūs bijāt mīlētāji, draugi, sabiedrotie.
Tagad jūs beidzot esat ģimene.
Nedalāma.
/ Pema Brauna /
*****
Vērot, kā bērns atklāj pasauli, nozīmē no jauna atklāt to pašam.
Kā gan jūs varējāt aizmirst, cik spožaun apaļa ir bumba,
kā gaismā mirgo ūdens, kā kustas un ņirb lapas vasaras vējā,
kā pīles nirst ūdenī un vāveres skrien pa zāli?
Bērns ļauj to visu atkal iepazīt no jauna.
/ Pema Brauna /
*****
Nekāda gaidīšana un plānošana nespēj tevi
sagatavot jaunajai realitātei - šai mazajai un
pilnīgajai būtnei, kas nu dus tavas rokās.
Šai bijībai un atbildībai.
Šai visaptverošajai mīlestībai.
/ Pema Brauna /
*****
Protams, tev joprojām paliks tavs darbs, draugi,
tavas intereses, pasaule ap tevi.
Tieši tāpat, kā tas bijis vienmēr. Tikai tagad kaut
kas vienmēr stāvēs tam pāri. Apziņā būs kāds kaktiņš,
ko pastāvīgi nodarbinās cita doma. Dzīves saturs ir
mainījies.
Tas dus tavās rokās.
/ Pema Brauna /
