Koncertprogramma, kas gatavota piecus mēnešus, būs "pasaules pirmizrādes" vakars, vēsta koncerta organizatori.
Jevgēnija Ļisicina ir speciāli aranžējusi ievērojamus Baha skaņdarbus altam ar ērģelēm. Viss vēsta par to, ka Rīgā gaidāms ievērojams mūzikas dzīves notikums, kas tiks iemūžināts CD.
Koncerta programmā iekļauti tādi Baha šedevri kā tokāta un fūga re minorā, ārija (BWV-№82), ārija (BWV-№151), sestais "Brandenburgas koncerts".
Šī muzikālā notikuma dalībnieku mērķis ir pievērst plašu Latvijas publikas uzmanību mūzikas klasikas šedevriem un atstāt par piemiņu nākošajām paaudzēm divu talantīgu mūsdienu mūziķu sniegumu, atklāj koncerta organizatori.
Jevgēnija Ļisicina
Visa viņas dzīve saistīta ar Doma baznīcu un tās ērģelēm – unikālu instrumentu. "Doma baznīca ir kā Rīgas seja. Tās mūri sevī slēpj visu ko runājuši un pārdzīvojuši cilvēki cauri gadsimtiem. Bet spēlēt uz ērģelēm ir tīrā bauda! Šis dievišķais instruments, apvieno akustisko, idejisko, emocionālo un filozofisko kopumu ar celtni kurā tās dzīvo," saka Jevgēnija.
Daudzus gadus viņa loloja sapni nospēlēt uz Doma ērģelēm visus Baha skaņdarbus ērģelēm vienā ciklā. Un laika posmā no 1999. gada līdz 2001. gadam viņa īstenoja savas ieceres, izveidojot 17 koncertu ciklu, kas bija veltīts Baha 315 gadu jubilejai un Rīgas 800 gadei.
Ļisicinas repertuārs ir ļoti plašs: visi Baha ērģeļmūzikas skaņdarbi, M.Regera, S.Franka, F.Mendelsona, F.Lista, O.Mesiāna, J.Roibkes un mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbi. Bet liekas, ka viņai ar to vēl nepietiek. Jevgēnija pati veido meistariskus aranžējumus ērģelēm. Māksliniece var lepoties: viņas Vivaldi "Gadalaiki" aranžējums, kuru viņa vairākkārt atskaņojusi turnejās Itālijā, guva neizmērojamu atzinību un kļuva par ievērojamu kultūras notikumu valstī. Viņa ir arī autore tādiem aranžējumiem kā A.Vivaldi "Gloria" (korim un ērģelēm), M.Musorgska "Ainiņām no izstādes" (ērģelēm un sitamajiem instrumentiem), A.Šnitkes "Senatnīgā svīta" (ērģelēm un sitamajiem instrumentiem), Baha "Muzikālā velte", kā arī Baha, Bēthovena, Pulenka un citu komponistu klavieru skaņdarbiem.
Jevgēnija Ļisicina ir Čurļoņa Starptautiskā ērģeļmūzikas konkursa laureāte 1968. gadā, Viļņā. Viņas daiļrades laikā ir izdotas ap divdesmit platēm un četri diski. Mākslinieces pūrā ir pāri par tūkstoti koncertu gan Krievijā, gan Vācijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un Čehijā. Viņa ir vairākkārt uzstājusies dažādos starptautiskos ērģeļmūzikas festivālos.
Maksims Novikovs
Maksims Novikovs ir krievu izpildītājskolas uzlecoša zvaigzne. Viņš ir profesora Jurija Bašmeta skolnieks, Čaikovska vārdā nosauktās Maskavas Valsts konservatorijas absolvents. Būdams vēl students, Maksims sevi apliecināja jau kā nobriedis, izcils un talantīgs izpildītājs. Mūsdienās, tādi ievērojami komponisti kā Vače Šarafjans, Eduards Airapetjans, Pāvels Karmanovs ir veltījuši savas brīnišķīgās kompozīcijas altam tieši Maksimam.
Maksims Novikovs veiksmīgi uzstājas kā solists kopā ar orķestri un kameransambli. Mūziķis ir biežs viesis uz Berlīnes, Briseles, Bāzeles, Pekinas, Maskavas, Erevānas un Honkongas koncertskatuvēm.
Maksims Novilkovs kā solists ir uzstājies ar Charlemagne Orchestra for Europe (Beļģija), Shenzhen Symphony Orchestra (Ķīna), Krievijas, Izraēlas un Eiropas simfoniskajiem un kamerorķestriem.
Īpaši pieprasītas ir Maksima Novikova meistarklases, kuras viņš ne reizi vien ir vadījis dažādās valstīs. Maksims Novikovs spēlē uz Enriko Čeruti darināta brīnišķīga instrumenta.
