Ādams, Ieva

Trīs diriģenti. Trīs orķestri. Viena skatuve

Svinot Baltijas valstu simtgadi, 24. novembrī pl. 19.00 Lielajā ģildē būs iespēja vērot unikālu performanci – uz skatuves vienlaikus kāps triju Baltijas valstu diriģenti un trīs orķestri, atskaņojot amerikāņu mūsdienu komponista Maikla Dohertija divdaļīgo simfoniju “Laika mašīna”.

Šis koncerts iekļauts “Baltijas simfoniskajā festivālā”, kas norisinās jau trešo reizi un kurā apmeklētāji varēs baudīt katras Baltijas valsts komponistu skaņdarbus. Festivālu rīko Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Koncertu izcels arī spilgta scenogrāfija, kuru veidos režisors Dāvis Sīmanis kopā ar gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un mākslinieci Agni Menniku.

“Esmu iepriecināts, ka “Baltijas simfoniskais festivāls” arvien pilnveidojas un iegūst jaunas muzikālas aprises. Šogad tas atkal pulcēs vienuviet visu triju Baltijas galvaspilsētu orķestrus – ne tikai vienā vakarā un ne tikai uz vienas skatuves, bet arī vienlaicīgi triju diriģentu vadībā, kas, manuprāt, ir unikāli. Pasaules mūzikas vēsturē nav daudz skaņdarbu, kuru atskaņošanā iesaistīti vairāki diriģenti vienlaicīgi – Dohertija “Laika mašīna” ir viens no tiem. Orķestra mūziķiem tas nozīmē lielāku skaidrību ritmiski komplicētā opusa kopspēlē, bet diriģentiem tas nozīmē sava līderības instinkta ierobežošanu komandas darba labā, un tas, manuprāt, ir rets un lielisks izaicinājums. Katrs no diriģentiem šajā opusā atbild par vienu noteiktu orķestra grupu un tās lomu kopējā skaņurakstā, līdz ar to skaņdarba koordinācija un arī interpretācija veidojas, kopīgi par to vienojoties. Domāju, ka šāds fokuss arī klausītājiem šķitīs neierasts un interesants,” stāsta LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Baltijas valstu simbolisko satikšanos uzsver arī koncerta režisors Dāvis Sīmanis: “Baltijas tautām mūzikas nozīme savas kultūras identitātes veidošanā ir bijusi noteicoša. Tas ir process, kas balstīts tradīcijās pagātnē un vērojams attīstībā nākotnei. Koncerts, kurā unikālā veidā visu triju Baltijas valstu nacionālie simfoniskie orķestri sniegs ieskatu savas tautas muzikālajā sajūtā, lai beigās vienotos kopīgā muzikālā pieredzē, ir šīs muzikālās identitātes praktisks apliecinājums. Turklāt kopīgi atskaņotais Dohertija darbs, kurš sastāv no divām daļām – “Pagātne” un “Nākotne” – simboliski atrodas arī koncerta vizuālās koncepcijas centrā, kur ar muzikālām gaismas stīgām centīsimies rast saikni starp laikiem un saikni starp trim kopīgas vēstures tautām.”

Šajā Baltijas valstu simtgadei veltītajā koncertā LNSO Andra Pogas vadībā atskaņos LNSO kontrabasista un viena no Latvijas šī brīža ievērojamākajiem un savdabīgākajiem komponistiem Kristapa Pētersona speciāli šim koncertam radīto skaņdarbu “Mūzika” lielam orķestrim. Pats komponists stāsta, ka skaņdarbā blakus nostatītas divas mūzikas estētikas – konstruktīva un destruktīva. “Visā, ko esmu sarakstījis, šī haosa un kārtības diāde ir bijusi klātesoša, bet netīši. Apzināties šīs diādes nozīmi sāku vien nesen, kad pieķēros savas radošās laboratorijas revīzijai – daudz kam tur vēl jāmainās, bet sākumā bija jātiek skaidrībā par savas mūzikas materiālu dabu, jo laiki mainās un materiālu nozīmes tiem līdzi,” saka Kristaps Pētersons.

Koncertā būs iespēja dzirdēt arī lietuviešu klasiķa Mikaloja Konstantina Čurļoņa simfonisko darbu “Jūra”, ko atskaņos Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Čurļoni var uzskatīt par vienu no Lietuvas profesionālās mūzikas pamatlicējiem. 24. novembra koncertā klausīsimies izvērsto skaņu poēmu “Jūra” – majestātisku godinājumu plašiem ūdeņiem, kurus Čurļonis apbrīnojis arī vienā no saviem literārajiem darbiem, piesaucot vēju kā klaidoni, viļņus kā paklausīgu ganāmpulku un jūru kā vienlaikus varenu un bezspēcīgu būtni, no kuras spēcīgā bangojuma krastā paliek vien mazumiņš putu un vairāk nekā.

Igauniju šajā koncertā pārstāvēs Rietumeiropā atzinību guvušais igauņu jaunās paaudzes diriģents Mihails Gertss, kuram šī būs pirmā viesošanās reize Latvijā. Diriģenta vadībā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris izpildīs pasaulslavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra simfonisko skaņdarbu ar nosaukumu Sow the wind, kura nosaukums ir daļa no Vecās Derības Hozejas grāmatas pazīstamā teksta, kur Dievs runā uz Israēlu un saka – “vēju tie sēj, un vētru tie pļaus”. Tīra darba tapšanu ierosinājušas pārdomas par globālajām klimata izmaiņām, cilvēku migrāciju, ekstrēmistu kustību uzplaukumu un citiem neatgriezeniskiem procesiem, kas radušies cilvēku nepārdomātās rīcības rezultātā.

2017. gada nogalē Rīgā LNSO piedalījās trijos “Baltijas simfoniskā festivāla” koncertos, no kuriem viens tika nominēts Lielajai mūzikas balvai 2017 un balvai “Kg kultūras”. 2018. gada februārī LNSO Andra Pogas vadībā uzstājās Viļņas Kongresu namā un LNSO stīgu grupu mūziķi piedalījās Gintara Rinkēviča vadītā “BSF” koncertā, kur grandiozs triju valstu stīgu orķestris atskaņoja Čurļoņa, Šēnberga un Čaikovska mūziku.

Pirms 24. novembra koncerta, plkst. 17.30, ikviens apmeklētājs tiks aicināts iesaistīties jau par LNSO tradīciju kļuvušajās Oresta Silabrieža vadītajās “Pirmskoncerta sarunās”, kurās piedalīsies erudīti mūzikas teorētiķi un praktiķi – angļu komponists, Baltijas valstu mūzikas interesents Bens Lunns, muzikologs Dāvis Eņģelis, topošā muzikoloģe un komponiste Anna Marta Burve, kā arī fagotists Edgars Karpenskis-Allažs. Sarunas tēma – padomju laiku mūzikas mantojums mūslaikos. Tās gaitā tiks diskutēts, kā mēs uz to raugāmies, kā mēs to klausāmies, cik tas ir aktuāls. Šī tēma izraisa vēlmi apsvērt arī to, kas no mūslaikos komponētajiem darbiem ir nozīmīgs un kas paliks nākotnei. Sarunas laikā būs iespēja klausīties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas 20. gadsimta vidus un otrās puses mūzikas paraugus un apspriest tos kopā ar mūzikas profesionāļiem.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs.

Jaunākie raksti